Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis norāda – ekonomika aug, lai gan ne tik strauji, kā gribētos.
“Latvijas valsts pēdējo reizi reāli bankrota priekšā bija 2008./2009. gadā, pie Šlesera, Šķēles vai Kalvīša valdības. Valsts bija tādā stāvoklī “iepedalizējusi”,” teica Rungainis.
To, ka situācija šobrīd nav katastrofāla, bet drīzāk ir samērā mērena attīstība, apstiprina arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietniece Inna Šteinbuka. Tomēr viņa piebilst, ka būtu nepamatoti ignorēt pieaugošos riskus.
“Kopumā spriežot, protams, šobrīd mēs neesam tik ļoti katastrofālā situācijā, kā toreiz, lai gan arī starptautiskie partneri, gan Eiropas Savienība, gan arī Starptautiskais Valūtas fonds brīdina, ka mums vajadzētu samērīgi veidot savu fiskālo politiku un samērot izdevumus ar ieņēmumiem un rast iespēju arī izaugsmei,” viņa teica.
Līdzīgu viedokli šajā jautājumā pauda arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš šodien piedalījās premjera rīkotajā preses konferencē.
“Mēs nudien neredzam, ka būtu kaut kāda ļoti dziļa ekonomiskā krīze.
Mēs noteikti varam izvērtēt, ļoti uzmanīgi pārskatīt un šo naudu tērēt krietni gudrāk un mazāk dzīvot uz parādu rēķina, tas ļautu mums būt ekonomiski noturīgākiem pret dažādiem sitieniem pasaules ekonomikā,” viņš teica.
Valdības vadītāja Andra Kulberga izteikumus šajā jautājumā Ģirts Rungainis nosauc par politisko retoriku valdības veidošanas procesā, vienlaikus piekrītot tam, ka izmaiņas ir nepieciešamas, piemēram, administratīvā sloga mazināšana un vajadzība pēc efektīvākās valsts pārvaldes. Taču Rungainis uzskata, ka bez funkciju pārskatīšanas valsts pārvaldē nevar iegūt milzīgus ietaupījumus.
Inna Šteinbuka norāda, ka pašreizējā situācijā Fiskālās disciplīnas padome ir gatava nākt palīgā valdībai, lai palīdzētu nonākt pie izdevumu prioritātēm.
“Tāda pieeja būs ieviesta pirmoreiz, jo
arī mēs gribam būt noderīgi. Arī mēs gribam palīdzēt, kur varam, un gribam atturēt no kaut kādiem īpaši izolētiem lēmumiem,” teica Šteinbuka.
Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji plāno konsultēties ar Valsts kontroli, ņemt vērā tās ieteikumus taupīšanai, kopīgiem spēkiem par to diskutēt, lai no nāktu pie secinājumiem, kas valdībai varētu noderēt, pieņemot lēmumus.
