Izmeklējot 2024. gada janvārī uzsākto kriminālprocesu, Nodokļu un muitas policija veica apjomīgas procesuālās darbības, kuru rezultātā tika atklāta un apturēta organizētas grupas darbība.
Darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā, Jūrmalā un Salaspilī, tajā skaitā desmit kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos, juridiskajās adresēs un automobiļos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tostarp – mobilie tālruņi, datori, zīmogi, datu nesēji, trešo personu ID kartes un grāmatvedības dokumenti. Mantisko jautājumu nodrošināšanai 58 automobiļiem tika uzlikts arests.
Pirmstiesas izmeklēšanā Nodokļu un muitas policijas darbinieki noskaidroja, ka
organizēta personu grupa laika gaitā bija reģistrējusi vairāk nekā 140 fiktīvus uzņēmumus uz dažādu personu vārda un izmantojusi šo uzņēmumu bankas kontus un citus rekvizītus, lai slēptu patiesos saimnieciskās darbības veicējus.
Savukārt tās personas, uz kuru vārda tika reģistrēti un pārreģistrēti fiktīvie uzņēmumi, pašas ar uzņēmējdarbību nenodarbojās un vairumā gadījumu pat nebija informētas par notiekošo.
Visus ar uzņēmumu saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistītos jautājumus dažādās valsts un pašvaldību iestādēs kārtoja organizētās grupas dalībnieki, paši nebūdami ne šo fiktīvo uzņēmumu īpašnieki, ne amatpersonas. Tāpat viņi organizēja taksometru pakalpojumu sniegšanu, izmantojot mobilās lietotnes, remontēja un uzturēja automobiļus, kas tika izmantoti taksometru pakalpojumu sniegšanai, piesaistīja uzņēmumiem darbiniekus, kārtoja grāmatvedību, pārvaldīja taksometru uzņēmumu norēķinu kontus kredītiestādēs un rīkojās ar tajos ienākošajiem ieņēmumiem no taksometru pakalpojumu sniegšanas.
Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka darbinieku (taksometru vadītāju) darba ienākumi nav deklarēti pilnā apmērā vai nav deklarēti vispār, kā rezultātā pilnībā vai daļēji nav aprēķināti un nomaksāti arī algas nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Tāpat tika konstatēta virkne uzņēmumu, kuri pēc Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā pakalpojumu vērtības sliekšņa (40 000 eiro) pārsniegšanas nereģistrējās VID kā PVN maksātāji, neiesniedza paziņojumus un nesamaksāja PVN, tādējādi valsts budžetam nodarot zaudējumus teju 300 tūkstošu eiro apmērā.
