“Esam saņēmuši pirmos testēšanas pārskatus no zinātniskā institūta BIOR, kas sadarbībā ar Anglijas lauksaimniecības un pārtikas departamentu DEFRA salīdzina mūsu iegūtos graudu paraugus ar datu bāzi, kas nosaka graudu izcelsmi. Un pirmos divus parugus mēs esam saņēmuši. Secinājums ir, ka šie paraugi neatbilst nevienai valstij, nevienam reģionam, kas ir šai datubāzē. Tātad varam teikt, ka šie nav Ukrainas graudi, jo Ukrainas dati ir datu bāzē. Datubāzē ir informācija par 17 valstīm. Par 2000 dažāda veida gauda graudu profiliem. Attiecīgi izotopu analīzēs var iegūt informāciju, kas ir kādai no minētajām valstīm.
Vai Krievija ir tajā datu bāzē?
Atbilstoši DEFRA informācijai, daļēji ir, bet to es nekādi nevaru apstiprināt, ne noliegt.
Cik precīzi var vispār pārbaudīt?
Tas ir kā ar jebkuru laboratorisko paraugu paņemšanu. Mēs ņemam vienā vai vairākās vietās, veidojam kopparaugus vai atsevišķus paraugus un ja attiecīgi piesārņojums šai konkrētajā produktā izkliedēti vienmērīgi, mēs to konstatējam. Ja tas ir punktveida piesārņojums, bieži vien to mēs nevarētu konstatēt. Tāpat ir graudi nāk no viena piegādātāja, no vienas vietas, nu tad viņiem vajadzētu būt samērā viendabīgiem. Mēs nevaram izslēgt, ka graudi ir samaisīti un tad paraugs rādīs pilnīgi kaut ko citu,” pauda Balodis.
Ukrainas graudu nav paraugos
Zemkopības ministrija papildināja, ka pirmo tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par Ukrainas izcelsmi.
Ar Krievijas izcelsmes dokumentiem caur Latviju varētu vest arī okupētajās Ukrainas teritorijās nelikumīgi iegūtus graudus. Pārtikas un veterinārais dienests izmeklēšanai nosūtījis 50 paraugus no 50 sūtījumiem. Taču viens sūtījums nenozīmē vienu vagonu.
Kopš septembra PVD ir noņēmis un zinātniskajam institūtam BIOR nosūtījis 50 tranzīta graudu paraugus. Visi paraugi nodoti testēšanai akreditētā laboratorijā Francijā. Līdz šim saņemti 28 paraugu laboratorisko analīžu rezultāti, kas ir izvērtēti, izmantojot Graudu verifikācijas shēmas references datubāzi.
Graudu verifikācijas shēmas references datubāze aptver 17 valstis, un to uztur Apvienotās Karalistes Vides, pārtikas un lauku lietu departaments (DEFRA). Izmantotā metode balstās uz graudu stabilo izotopu un ķīmisko elementu sastāva analīzi, kas atspoguļo graudu audzēšanas vietas klimatiskos, ģeoloģiskos un vides apstākļus.
Rezultāti nenodrošina 100 % pārliecību
Vienlaikus jāņem vērā, ka graudu izcelsmes noteikšana ar šo metodi ir statistisks novērtējums. Analīžu rezultāti jāvērtē kopā ar kravas pavaddokumentiem, piegādes ķēdes izsekojamības informāciju un citiem pierādījumiem.
Latvija Graudu verifikācijas shēmā piedalās saskaņā ar Ukrainas, Apvienotās Karalistes un Latvijas noslēgto saprašanās memorandu. Shēma ir izveidota kā papildu zinātnisks instruments graudu izcelsmes pārbaudei, tostarp lai palīdzētu identificēt iespējamos izcelsmes neatbilstības un sankciju apiešanas riskus.
PVD iegūto informāciju nodod Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei atbilstoši kompetencei. Paraugu testēšana un rezultātu izvērtēšana turpinās. Pārējo paraugu laboratorisko analīžu rezultāti tiks saņemti pakāpeniski.
Uz jautājumu, vai šāda veida pārbaudēs var arī nekonstatēt, ka kravā ir arī daļa Ukrainas graudu, Balodis atbildēja apstiprinoši.
“Jā, tā var gadīties. Tāpat ar desām, ka paņemts paraugs no labas desas, bet blakus desai var būt salmonella,” viņš raksturoja.
KONTEKSTS:
Valdība 8. septembrī ļāva Pārtikas un veterinārajam dienestam laboratoriski pārbaudīt tranzīta graudu izcelsmi, jo Ukraina ir informējusi par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.
Lai gan Saeima pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, par 300 % sadārdzinot Krievijas labības tranzītu caur Latviju, šos tarifus pagaidām nepiemēro. Arī Saeimā iepriekš izskanējušais priekšlikums par pilnīgu tranzīta aizliegumu no agresorvalstīm ir palicis tikai idejas līmenī.
Tikmēr Igaunijas valdība noteica nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Caur to ne Krievijas, ne Baltkrievijas graudi nav vesti.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) gan jau paguvis izteikties, ka graudi, ko caur Latviju tranzītā ved no Krievijas, pieder valstīm, kas ir Latvijas sabiedrotie – graudus pērk kompānijas no ASV, Japānas un citām valstīm. Tā viņš skaidrojis atziņu, ka Latvija nevar aizliegt graudu tranzītu no Krievijas.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80 % Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.
