Slēgto sarunu ietvaros ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem krievi šonedēļ atkal izvirzīja prasības, ko saturēja Maskavas ultimāts pirms atkārtotā iebrukuma Ukrainā, raksta “The New York Times”.
Tās izklāstītas dokumentā, kas datēts ar 10. novembri un ko laikrakstam nodevusi kāda sarunās iesaistīta persona. Tā autentiskumu apliecinājis vēl viens informēts avots.
Kopumā dokuments maz atšķiras no tā dēvētā līguma projekta, ko Krievija publicēja 2021. gada decembrī. Tajā bija paredzēts, ka visa NATO militārā infrastruktūra jāpārvieto uz vietām, kur tā atradās līdz 1997. gadam, tas ir, ārpus bijušā Varšavas līguma robežām.
Krievija pieprasīja pieņemt visus dokumenta noteikumus bez apspriešanas.
Atšķirības starp jauno dokumentu un 2021. gada decembra versiju attiecas tikai uz dažām detaļām, norāda “The New York Times”. Ja 2021. gadā Krievija pieprasīja ASV nedalīties ar saviem kodolspēkiem ar Eiropas sabiedrotajiem, tad tagad līdzīga prasība izvirzīta arī abām pārējām NATO kodolvalstīm – Lielbritānijai un Francijai.
Maskava arī uzstāj, ka rietumvalstis nedrīkst piegādāt Ukrainai nekādu militāra rakstura produkciju. Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), pēc Kremļa domām, esot pieļaujama, taču tikai ar nosacījumu, ka Kijiva nepiedalīsies bloka aizsardzības sistēmā.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
