Jaunās pilnvaras ļaus Vācijas ārējās izlūkošanas dienestam (BND) vajadzības gadījumā atbildēt ar sabotāžas operācijām un kiberuzbrukumiem ārpus Vācijas robežām, kā arī ievērojami paplašinās dienesta iespējas pārtvert un uzglabāt datus. Mērķtiecīga cilvēku nogalināšana gan joprojām būs stingri aizliegta.
Izlūkdienestiem būs plašākas iespējas veikt novērošanu
Reformas paredz paplašināt arī iekšējās drošības dienesta pilnvaras, kura galvenais uzdevums ir uzraudzīt ekstrēmistu grupējumus un iekšējos draudus. Likumprojekts ļauj Vācijas iekšējam izlūkdienestam (BfV) izmantot automatizētu datu analīzi un biometrisko sejas atpazīšanu, kā arī uzglabāt noteiktus datus ilgāk, nekā to parasti pieļauj Vācijas stingrie privātuma likumi.
BfV, kas līdz šim galvenokārt nodarbojās ar informācijas vākšanu un ziņojumu sagatavošanu, tagad kļūšot par īstu slepeno dienestu, norādījis iekšlietu ministrs. Tomēr šī dienesta operatīvās darbības iespējas Vācijas iekšienē būs ievērojami ierobežotākas nekā BND darbības tvērums ārvalstīs.
Abiem dienestiem noteiktos, ierobežotos apstākļos būs atļauts slepeni iekļūt privātmājās vai uzņēmumu telpās, lai veiktu pārmeklēšanu vai novērošanu.
“Vācija un mūsu demokrātija ir pakļautas tādam apdraudējumam, kādu vēl nesen mēs pat nespējām iedomāties. Mūsu valsts ir kļuvusi par pastāvīgu hibrīduzbrukumu mērķi. Tās ir reālas un tiešas briesmas. Un līdz šim – būsim godīgi – mēs pārāk bieži esam paļāvušies uz saviem partneriem, lai tie garantētu mūsu drošību,” secina Vācijas kanclera biroja vadītāja Nina Varkena.
Lielākos draudus rada Krievija
Skaidri redzams, ka vislielāko apdraudējumu rada Krievija. Nopietnas bažas šovasar radīja dronu incidents Leipcigas lidostā, kurā Berlīne tieši apsūdzējusi Maskavu. Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs neslēpj, ka Maskava pret Vāciju īsteno ēnu karu, izmantojot bezpilota lidaparātus, spiegošanu, sabotāžu, dezinformāciju un citus līdzekļus.
“Krievija acīmredzami saasina spriedzi Ukrainā un turpina pastiprināt spiedienu uz Eiropu un Vāciju. Konfrontācija ar Krieviju, ar ko saskaramies, ir ieguvusi jaunu, bīstamāku dimensiju. Uzbrukuma mēģinājums Leipcigā ir tikai viens no piemēriem.
Neviena cita valsts šobrīd nerada Vācijai tik tiešus, visaptverošus un konkrētus draudus,” norāda Vācijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Martins Jēgers.
Bažas gan rada arī citu ārvalstu, piemēram, Ķīnas vai Irānas, īstenotā spiegošana, kā arī pastāvīgie draudi no ārvalstu kaujinieku grupējumiem un iekšzemes ekstrēmistiem. Gadiem ilgi Berlīne, lai novērstu nopietnus apdraudējumus, ir lielā mērā paļāvusies uz informāciju, ko snieguši sabiedrotie, tostarp ASV.
Tikmēr Vācijas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka spēkā esošie likumi par novērošanu neparedz pietiekamu uzraudzību. Tādēļ likumdevējiem līdz gada beigām ir jāpārstrādā tiesiskais regulējums; pretējā gadījumā izlūkdienesti zaudēs virkni būtisku pilnvaru.
Drūmās pagātnes dēļ Vācijā piesardzīga attieksme pret slepeno dienestu stiprināšanu
Neskatoties uz to, ka draudi Vācijai pieauguši, izlūkdienestu reformai netrūkst kritiķu, kuri raizējas par privātuma aizsardzību un privāto datu masveida vākšanu. Asākie iebildumi izskan pret iekšējās drošības dienesta pilnvaru paplašināšanu. Opozīcijas deputāti gan no galēji labējā, gan galēji kreisā flanga pauž bažas, ka dienests varētu pārvērsties par slepenpoliciju.
Reformas atbalstītāji gan uzsver, ka joprojām ir spēkā stingra pilnvaru uzraudzība, turklāt arī citu Eiropas valstu izlūkdienestiem jau piešķirtas līdzīgas vai pat plašākas pilnvaras.
Vācijas izlūkdienestu darbību joprojām ietekmē tumšais mantojums, ko atstāja nacistiskās Vācijas Gestapo un komunistiskās Austrumvācijas slepenpolicija “Stasi”.
Daudzi vācieši ir arī ļoti jutīgi pret privātuma jautājumiem, tāpēc jebkāda valdības pilnvaru paplašināšana, kas ļauj izsekot pilsoņus, raisa plašas diskusijas un pretrunīgu vērtējumu.
