Iepriekš Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess paziņoja, ka visā valstī sagaidāma 50 līdz 60 protesta akciju norise. Amatpersona skaidroja, ka to uzraudzīšanā iesaistīs tikpat daudz policistu, cik aizvadītajās trīs nedēļas nogalēs – ap 70 tūkstošiem.
Iekšlietu ministrijas vērtējuma situācija valstī esot mierīga un tiek kontrolēta.
Francijas pilsētu ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību, sestdien izgājuši aptuveni 106 000 cilvēku, tajā skaitā Parīzē – 24 000, paziņojis Nunjess.
Tikmēr studentu arodbiedrības apgalvo, ka demonstrantu skaits visā Francijā sasniedzis 200 000, bet Parīzē protestos piedalījušies gandrīz 100 000 cilvēku.
Kāds Parīzes policijas avots aģentūrai AFP pavēstīja, ka kārtības sargi rēķinās ar 30 līdz 60 tūkstošu cilvēku dalību – no tiem 300 līdz 600 varētu būt “augsta riska” personas.
Vadošā Francijas arodbiedrību kustības organizācija “Vispārējā darba konfederācija” nav izsludinājusi valsts mēroga aicinājumu piedalīties demonstrācijās, taču tās nodaļas Parīzes reģionā aicinājušas biedrus piedalīties protestos. Organizācijas pārstāvis Karls Gazi norādījis – šīs dienas protests Parīzē var būt citādāks, jo aktīvistu rindās vērojams nogurums.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā un izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši demonstrācijas pie skolām, protestējot pret neapmierinošu izglītības kvalitāti. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti. Savukārt oktobrī jauniešiem pievienojās arī citas sabiedrības grupas, protestējot pret dzīves dārdzību, mājokļu nepieejamību, zemo atalgojumu un slikto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.
Sestdien, 17. oktobrī, vairākās Francijas pilsētās notiekošie protesti pārauga pēdējos gados nepieredzētā vardarbībā. Maskās tērptas jauniešu grupas galvaspilsētā, kā arī Marseļā, Lionā, Bordo un citās pilsētās iesaistījās sadursmēs ar policiju, laupīja veikalus un izraisīja ugunsgrēkus. Limožas pilsētā aizdedzināta 19. gadsimta mērija.
Grautiņu laikā policija arestēja vairāk nekā 2500 cilvēku, bet aptuveni 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus.
Pēc pieredzētajiem nemieriem daudzviet Francijā ieviesta komandantstunda, lai nepieļautu pulcēšanos.
