Šo Zelenska piektdien pausto izteikumu publicēšana žurnālistiem bija liegta līdz sestdienai. Saskaņā ar Zelenska izteikumiem amerikāņi esot uzdevuši jautājumu, vai Ukraina būtu gatava aiziet no Donbasa, ja tiktu uzņemta NATO.
Prezidents piebilda, ka
tā esot pirmā reize, kad izskanējis šāds piedāvājums.
Viņš arī pavēstīja, ka Kijiva vedot sarunas par konkrētām NATO un Eiropas Savienības (ES) drošības garantijām un, ja rietumvalstis tās apstiprinās, tad viņš jautās ukraiņu sabiedrībai, vai to pieņemt, vai nē.
“Man nav tiesību pieņemt šādu lēmumu pašam,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš arī norādīja, ka ES un NATO ir vienīgā Eiropas drošība, brīdinot, ka ielaišanās diskusijās ar Krieviju par jaunu kontinenta drošības arhitektūru ir bīstama, jo tas vienīgi novedīs pie jauniem kariem.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
