Valkas novada pašvaldības domes deputāti oktobra beigās nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu, jo situācija vietvarā kļuvusi tik slikta, ka norēķini kavējas, veidojas aizvien lielāki parādi. Arī Valsts kontrolei ir skarbs atzinums par Valkas novada pašvaldības finanšu vadību. Tagad pašvaldībā priekšā pamatīga jostu savilkšana. Finanšu stabilizācija nozīmē stingru katra iztērētā centa uzraudzību. Kamēr amatpersonas spriež, kā novada budžetā savilkt galus, teritorijas ziņā mazākajā novada pagastā Kārķos ikdienas dzīve turpinās.
Taku izveidoja, bet kurš uzturēs?
Ķires upītes labajā krastā Valkas novada Kārķos atrodas Lustiņdruvas. Tā ir aptuveni kilometru gara pastaigu taka mežā ar dažādām aktīvās atpūtas iespējām un izzinošiem elementiem par dabu. Kārķu pagasta iedzīvotāju padomes pārstāvji Kārlis Cābulis un Raitis Baltvilks devās ar Latvijas Radio pastaigā pa šo vietu.
Lustiņdruvas pastaigu taku veidojusi Valkas novada pašvaldība, ik gadu veicot ieguldījumus, lai tur varētu uzstādīt kādu jaunu aktīvās atpūtas elementu. Šo vietu ir iecienījuši gan vietējie ļaudis, gan arī ierodas ceļotāji no netālu esošās Igaunijas.
Kārķu pagasts Foto: Laura Jansone / Latvijas RadioKārķu pagasts Foto: Laura Jansone / Latvijas RadioKārķu pagasts Foto: Laura Jansone / Latvijas RadioKārķu pagasts Foto: Laura Jansone / Latvijas Radio
Raitis Baltvilks un Kārlis Cābulis pauda bažas, ka līdz ar finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībā šādas vietas uzturēšanai līdzekļu varētu nepietikt: “Ir izveidoti kādi projekti, lai uzveidotu šo Lustindruvu, bet tas ir arī jāuztur, un šie ir tie resursi, kas piesaista cilvēkus. (..) Pagasta pārvaldnieks ar savu 0,2 slodzi, viņam būtu jāredz, jāmeklē risinājumi budžetā un jāorganizē šie darbi.”
Kārķu pagasta pārvaldniekam pašreizējā darba slodze ir vien 8 stundas nedēļā. Pēc ilgiem meklējumiem darbā pieņemts cilvēks, kurš šos pienākumus pagaidām veic attālināti.
Problēmas budžetā manīja jau iepriekš
Kārķēnieši atminas, ka jau 2024. gadā bija manāmi pirmie signāli par problēmām pašvaldības budžetā, toreiz iztrūka 2 miljoni eiro. Viens no taupības pasākumiem bija pagastu pārvaldnieku amata vietas likvidēšana un vienotas pārvaldes izveidošana. Iedzīvotāji pret šādām pārmaiņām asi iebilda.
“Kā tu vari pārvaldīt kaut kādu aktīvu portfeli, neesot klāt. Mēs bieži sadzirdam, ka mēs, pagasti, vairāk esam tā kā patērētāji, nevis kā ienesēji. Bet tajā pašā laikā te ir nodokļu maksātāji, uzņēmēji, iedzīvotāji, kas budžetu arī papildina,” norādīja Kārķu pagasta iedzīvotāju padomes vadītājs Raitis Baltvilks.
Kārķu pagasta ļaudis atminas, ka iepriekšējā domes vadība paudusi bažas par pārlieku lielām finanšu saistībām, kuras pašvaldība uzņēmusies, lai īstenotu dažādus projektus. “Un tad nāca tas vēlēšanu laiks, kad tika solīts, un, protams, arī mums šeit brauca un solīja, ka, jā, viss atrisinās, ka patiesībā viss ir vienkārši, tikai ir jāzina, pa kurām durvīm iet iekšā, un viss būs. Cilvēki ticēja. Mēs tiešām vērojam domes sēdes jau labu laiku, ļoti bieži arī grāmatvede ir izteikusi frāzi: vai mēs to varam atļauties? Arī deputāti opozīcijā, kuriem arī ir aktīva saimnieciskā darbība, ir minējuši: vai mēs šobrīd to varam atļauties? Vai tomēr nevajadzētu kaut kādu mirkli druscīt piestāt ar tiem projektiem,” stāstīja Kārķu iedzīvotāja Anita Ziediņa.
Foto: Laura Jansone / Latvijas Radio Kārķu pagasts
Sadārdzinājumu izjūt jau tagad
Par gaidāmo finanšu stabilizācijas procesu Kārķos satiktie ļaudis nepriecājās. Jau tagad kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju gadiem veidotais uzkrājums – aptuveni 20 tūkstoši eiro – iestrēdzis pašvaldības maciņā.
Daudzdzīvokļu namus Kārķos apsaimniekoja Valkas novada pašvaldība. Taču likums par dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu nosaka, ka šovasar bija jāizvēlas jauns apsaimniekotājs. Iedzīvotāji nolēmuši slēgt līgumu ar uzņēmumu “Valkas namsaimnieks”.
“Tiklīdz izskanēja Valsts kontroles ziņojums par to, ka Valkā situācija ir tāda, visi tie parādi… Mums ir uzkrājums mājai, iedzīvotāji veidojuši, un tagad no “Valkas namsaimnieka” man atnāk e-pasts par to, ka sakarā ar situāciju Valkas pašvaldībā ir bažas par to, ka mēs jūsu uzkrājumu tik ātri nedabūsim. Lai varētu kaut ko darīt, mēs paceļam maksu par 75 %,” pastāstīja Ziediņa.
Tagad līdzšinējo 40 centu vietā būs jāmaksā 70 centi par kvadrātmetru, lai mājai veidotu jaunu uzkrājumu. Ziediņa uzskata, ka cilvēkiem tas būs papildu slogs: “Es savā ziņā saprotu arī viņus, bet es saprotu arī savus, visu pagasta iedzīvotāju, to spēju maksāt uzreiz kaut ko tādu, un tas ir tas pirmais signāls, ko mēs jau ciešam.”
Bažas par pabalstiem tikai bankas kontā
Turpat pie pagasta pārvaldes ēkas Latvijas Radio satika sociālo darbiniecei Evu Gulbi-Zāģeri. Viņa atgriezusies no vizītes kādā ģimenē, kurā ir cilvēks ar kustību traucējumiem un pašvaldības atbalsts ir kritiski svarīgs.
Lai gan gaidāmā finanšu stabilizācija pašvaldībā nedrīkst ietekmēt likumā noteikto sociālo pabalstu izmaksu un sociālo palīdzību, Gulbe-Zāģere zināja teikt, ka daļa iedzīvotāju šī procesa sekas tomēr izjutīs: “To, ka pabalsti tiek maksāti kontos, ka cilvēkiem ir jānokārto konti, ka skaidras naudas apgrozījuma vairs nav. Man ir tādi cilvēki, kuriem nekad nav bijuši konti, es nezinu, kā uz priekšu dzīvosim, ka nav naudas, un principā arī visi sociālie pabalsti un visas brīvprātīgas iedzīvotāju iniciatīvas, arī tās tiek mazinātas, tas bija atspaids.”
Pagastā ir aptuveni 20 cilvēku, pārsvarā pensionāri, kuri līdz šim saņēma sociālo palīdzību no pašvaldības skaidrā naudā. Sociālajai darbiniecei ir bažas, vai šie cilvēki spēs izveidot bankas kontus, lai gaidāmajā ziemā nepaliktu bez apkures pabalsta.
“Viņiem ir jābrauc uz Valku, tas viņiem liekas ļoti sarežģīti. Un tas arī nav vienkārši, jo nevienā bankā jau uzreiz netiec iekšā, ir jāpiesaka. Es jau pāris cilvēkiem esmu pieteikusi. Vai viņi aizbrauks? Arī tas maksā naudu,” sacīja Gulbe-Zāģere.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Kārķu pagastā dzīves vietu ir deklarējuši aptuveni 500 cilvēku. Tie ir aptuveni 7 % no kopējā Valkas novada iedzīvotāju skaita. Šeit pārsvarā dzīvo cilvēki darbspējas vecumā, taču netrūkst arī pensionāru un cilvēku ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem.
Ko sagaida no finanšu stabilizācijas
Kārķu iedzīvotāja Juta šoruden palīdz sakopt pagasta teritoriju, viņa ir arī Kārķu pagasta amatierteātra “Strops” dalībniece. “Mēs jau ar prieku, jo mēs mīlam šo vietiņu, mūsu mazos Kārķīšus.”
Viņa zināja teikt, ka pagastā jau izjūt pašvaldības finanšu grūtības: “Mēs izjūtam tā, ka mums kultūras budžets laikam ir pa nulli. Mēs kā aktīvi pašdarbnieki gribētu, lai ir kaut kas, uz ko balstīties. Ja tas finansējums ir tik vien, kā nodrošināt teātra vadītājam algu, tādu niecīgu, tad kā lai mēs tās kleitas dabūjam, kad vajag visādām lomām?”
Jutai nav lielu cerību, ka gaidāmā finanšu stabilizācija pašvaldības finanšu situāciju atrisinās:
“Man liekas, ka tur ir jābūt gribai palīdzēt Valkas novadam. Bet, ja tā griba nav un ir citi plāni, tad mēs varam pievienoties Igaunijai un tad gan mums ietu forši.”
Arī Kārķu iedzīvotāju padomes pārstāvji cer, ka līdz ar finanšu stabilizāciju, procesa uzraugi Rīgā beidzot saskatīs mazā pagastiņa patieso situāciju un problēmas. Raitis Baltvilks uzsvēra, ka, stabilizējot pašvaldības finanšu situāciju, nedrīkst destabilizēt situāciju pagastos: “Galvenais, lai tas nav tikai un vienīgi uz papīra budžetā savilktas ailītes. Ka mums sanāk, re, kur mums ir nullīte un viss pārējais, bet tajā pašā laikā novads ar pagastiem aiziet regresijā. Tas ir pats galvenais. Finanšu stabilizācija nav sasniegums, tās ir sekas tam, ka finanšu pārvaldība nav bijusi pietiekami ilgtspējīga. Un, ja šo problēmu atrisinās, tad nākotnē varētu arī nebūt šādas problēmas, varētu stabilizēties un ekonomika atkal varētu augt.
Bet tas ir jautājums, ko patiesībā mums iedos stabilizācija, vai tikai bilanci, vai reālu rīcību.”
Nāksies savilkt jostas
Valkas novada pašvaldības speciālisti šonedēļ dodas uz Rīgu, lai Finanšu ministrijā piedalītos pirmajā Stabilizācijas komisijas sēdē. Par procesa sākšanu gan vēl jālemj Ministru kabinetam.
Pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns skaidroja, ka vietvara varēs saņemt aizdevumu līdz 600 000 eiro, taču visi norēķini notiks tikai caur Valsts kasi. “Tātad mēs aizņemsimies šo naudu, lai varētu saistības dzēst, kas ir mūsu pusē. Un tālāk viss process ies caur komisiju. Tātad mēs sastādām budžetu. Budžets tiek komisijā izskatīts, rediģēts, pēc tam apstiprināts. Tad mēs darbojamies stingri pēc šī budžeta, stingri. Ja mums notiek kaut kāda avārija vai kaut kas tamlīdzīgs, kur vajadzīgi ir papildu līdzekļi, kas nav budžetā paredzēti, mēs ejam uz komisiju un viņiem jautājam. Principā ļoti vienkārši,” pastāstīja Šaicāns.
Pēc pašvaldības Grāmatvedības un finanšu nodaļas aprēķiniem, vietvaras parādsaistības šobrīd ir aptuveni 100 000 eiro. Pašvaldības izpilddirektors gan uzsvēra, ka vietvarā nemitīgi meklē iespējas, kā un kur taupīt, tomēr visam ir savas robežas.
Nozare, kuru jostu savilkšana jau skārusi smagi, ir kultūra. Novadā vairs nenotiek bezmaksas pasākumi, arī uz valsts svētkiem veltītu balli šogad ir jāiegādājas biļetes. “Ja ir aizdomas, ka šis koncerts vai pasākums varētu nenosegt savus izdevumus, tad ir tāds piedāvājums, ka mēs māksliniekam piedāvājam nākt ar savām biļetēm [ieņēmumu iekasēšanai],” atklāja Šaicāns.
Taču, sākoties stabilizācijas procesam, visdrīzāk nāksies attiekties no vēl daudz kā iedzīvotājiem ierasta, piemēram,
var nākties atteikties no pašvaldības finansētām brīvpusdienām skolēniem, līdzekļus nesaņems nevalstiskās organizācijas, sporta klubi. Apturēti arī visi attīstības projekti.
“Tur mēs būsim spiesti ļoti piegriezt grožus, un to tiešām iedzīvotājs jutīs, tas ir tāds viens no negatīvākajiem aspektiem. Pārējos pakalpojumus, es domāju, mēs turpināsim sniegt. Un ir arī daļa sociālās jomas pakalpojumu, kuri arī, visticamāk, ka tiks apturēti,” atklāja Šaicāns.
Šogad vietvara atteikusies arī no Ziemassvētku paciņu sarūpēšanas bērniem un senioriem.
Mainīsies sociālo pabalstu izmaksas kārtība, un iedzīvotāji to varēs saņemt tikai kā pārskaitījumu bankas kontā. “Mēs vēl skaidrojam, un Finanšu ministrija arī solīja noskaidrot līdz galam, jo ir pagastos cilvēki, kas ir guļošie. Un kā tad šiem cilvēkiem pabalstus piegādāt? Es domāju, ka mēs kopā ar Finanšu ministriju kaut kādu risinājumu atradīsim un šie cilvēki bez pabalstiem, visticamāk, nepaliks,” sacīja Ilze Grandava.
Pēc Valsts kontroles norādījumiem vietvara arī sākusi pārskatīti ūdens tarifu aprēķināšanas metodiku un visdrīzāk iedzīvotājiem šīs izmaksas varētu pieaugt līdz pat 25 %. Savukārt daudzdzīvokļu namu uzkrājumi grāmatvediski ir piefiksēti, un jaunajiem apsaimniekotājiem tos paredzēt nodot pakāpeniski, līgumā atrunātā kārtībā.
Finanšu stabilizācijas procesu pašvaldībā redz arī kā iespēju likt Finanšu ministrijai iepazīties ar reālo naudas plūsmu, pierobežas un administratīvi teritoriālās reformas kļūdām, pierādot, ka bez valsts papildu finansējuma novads nespēj pastāvēt. Savukārt Finanšu ministrijā norādīja, ka arī pēc procesa uzsākšanas pašvaldības dome turpinās darbu un pildīs savas funkcijas, lai gan vietvaras finanšu darbību uzraudzīs stabilizācijas komisija.
KONTEKSTS:
Par Valkas novada finanšu problēmām diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Maijā valdība nolēma ļaut pašvaldībai atlikt daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem, vienlaikus uzdodot Valkai iesniegt pārstrādātu budžetu un finanšu sakārtošanas plānu.
Ministru kabinets arī aicināja Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā par tās siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka Valka tērējusi vairāk līdzekļus nekā varējusi atļauties.
Septembra sākumā visi Valkas domes deputāti saņēma no FM vēstuli par pašvaldības finanšu situāciju. FM norādīja, ka pašvaldība nespēj sabalansēt 2026. gada budžeta naudas plūsmu, lai pilnībā izpildītu kreditoru parāda saistības, tāpēc tuvākajā Valkas novada domes sēdē būtu jāskata jautājums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu.
Septembrī Valkas novada pašvaldība ar balsu vairākumu nolēma nepiekrita FM ierosinājumam sākt finanšu stabilizācijas procesu, tomēr vēlāk domnieki bija spiesti atzīt, ka pašvaldība pati galā netiek.
