Kijivas mērs Vitālijs Kličko pirmdienas, 16. novembra, vakarā lietotnē “Instagram” paziņoja, ka trāpīts Ziemeļu un Dienvidu tiltam pār Dņepras upi, taču nenorādīja postījuma apmēru.
Vienlaikus nodarīti bojājumi kritiski svarīgajai infrastruktūrai un vairākos rajonos pārtraukta centrālapkure un ūdensapgāde.
Raķešu triecieni tika vērsti arī pret objektiem Harkivā, Dņipro, Zaporižjā un citās pilsētās. Černihivā postījumi nodarīti diviem rūpniecības objektiem un gājuši bojā divi cilvēki. Vēl četri iedzīvotāji guvuši dažāda smaguma ievainojumus.
Dienu iepriekš Ukrainas bruņotie spēki veica gaisa triecienu pa Krimas tiltu, ko uz laiku nācies slēgt satiksmei. To, ka noticis šāds uzbrukums, bija spiests atzīt arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Ukraina turpina atbildēt agresoram
Naktī uz otrdienu Ukraina veikusi masīvu dronu uzlidojumu Krievijai, kas apgalvo, ka notriekusi vai neitralizējusi vairāk nekā 1400 ukraiņu bezpilota lidaparātu. Krievijas varasiestādes ziņo, ka vairāk nekā puse no droniem lidojuši uz Maskavas reģionu un bezpilota lidaparāti notriekti virs 21 Krievijas reģiona, kā arī virs okupētās Krimas un Azovas un Melnās jūras.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins apgalvoja, ka Maskavas reģiona virzienā lidojuši aptuveni 800 bezpilota lidaparāti, no kuriem vairāk nekā 320 iznīcinājusi pretgaisa aizsardzība.
Pirmdien Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka iznīcinājusi 1336 ukraiņu bezpilota lidaparātus.
Jau ziņots, ka Ukrainas dronu trieciena rezultātā aizvadītajā naktī sagruvusi viena no Krimas tilta arkām un daļa no ceļa seguma. Krimas tiltam tika uzbrukts otro nakti pēc kārtas.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
