Nozares asociācijas iebilst pret elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas izmaksām

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts paredz no 2027. gada 1. februāra noteikt 0,50 eiro depozīta maksu par vienu elektronisko smēķēšanas ierīci, kuras baterija nav atkārtoti uzlādējama. Vienlaikus pārejas periodā līdz 2028. gada 30. septembrim paredzēts noteikt depozīta sistēmas dalības maksas maksimālo apmēru 0,33 eiro par vienu tirgū laisto ierīci.

Beztabakas produktu asociācija rosina abus maksājumus samazināt līdz 0,20 eiro par ierīci, uzskatot, ka projektā paredzētie maksājumi neatbilst pašreizējai tirgus situācijai.

Asociācijas ieskatā depozīta maksa, ražotāju dalības maksa un papildu izmaksas, kas saistītas ar ierīču marķēšanu un uzskaiti, varētu palielināt patērētāja sākotnēji maksājamo summu par vienu ierīci aptuveni par 20 %.

Asociācija arī apšauba noteikumu projekta ekonomisko pamatojumu, norādot, ka anotācijā izmantoti dati par aptuveni 15 miljoniem elektronisko smēķēšanas ierīču gadā, lai gan saskaņā ar nozares aplēsēm pašreizējais depozīta sistēmai pakļauto ierīču legālā tirgus apjoms nesasniedz trīs miljonus vienību gadā.

Asociācijas ieskatā šāda atšķirība var būtiski ietekmēt depozīta sistēmas ekonomisko dzīvotspēju, jo sistēmas uzturēšanas izmaksas būs jāsedz no ievērojami mazāka tirgū laisto ierīču skaita.

Tas savukārt varētu palielināt ražotāju dalības maksu un pasliktināt legālo uzņēmumu konkurētspēju.

Arī LTA uzskata, ka paredzētā 0,50 eiro depozīta maksa un 0,33 eiro dalības maksas maksimālais apmērs ir nesamērīgi augsti. Asociācija aicina pārskatīt abus maksājumus, kā arī detalizētāk izvērtēt depozīta sistēmas ietekmi uz mazumtirdzniecības uzņēmumu izmaksām, patērētāju pieprasījumu un legālās tirdzniecības konkurētspēju.

Tirgotāju asociācija norāda, ka sistēmas ieviešana var prasīt uzņēmumiem pielāgot kases sistēmas, grāmatvedības uzskaiti, cenu norādīšanas kārtību un norēķinu dokumentus, kā arī apmācīt darbiniekus. Īpaši būtisks šāds slogs varētu būt mazajiem un vidējiem tirgotājiem.

Abas asociācijas iebilst arī pret depozīta sistēmas pakāpenisku ieviešanu. Noteikumu projekts paredz, ka no 2027. gada 1. februāra līdz gada beigām sistēmas operatoram būs jānodrošina vismaz 50 % tirgū laisto depozīta ierīču savākšana, savukārt no 2028. gada 1. janvāra savākšanas mērķis būs vismaz 80 %.

Asociācijas uzskata, ka nav samērīgi noteikt ražotājiem pienākumu finansēt sistēmu jau no tās darbības sākuma, kamēr operatoram pārejas periodā tiek piemērotas atvieglotas prasības attiecībā uz ierīču savākšanu un pieņemšanas vietu pieejamību.

LTA aicina jau no 2027. gada 1. februāra nodrošināt pilnvērtīgu ierīču pieņemšanas infrastruktūru visā Latvijā un vismaz 80 % savākšanas mērķi. Savukārt Beztabakas produktu asociācija norāda, ka gadījumā, ja tiek saglabāta pakāpeniska sistēmas ieviešana, būtu proporcionāli jāsamazina arī ražotāju finansiālās saistības.

Tāpat abas asociācijas aicina precizēt regulējumu attiecībā uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kas Latvijas tirgū laistas pirms 2027. gada 1. februāra, paredzot iespēju tās turpināt tirgot arī pēc depozīta sistēmas ieviešanas, nepiemērojot jaunās depozīta prasības.

Beztabakas produktu asociācija neatbalsta noteikumu projekta turpmāku virzību, savukārt LTA neatbalsta tā virzību pašreizējā redakcijā.

Kā ziņots, Saeima jūnijā pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz no 2027. gada 1. februāra izveidot vienotu valsts līmeņa depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kuru baterijas nav atkārtoti uzlādējamas. Patērētāji samaksāto depozīta maksu varēs atgūt pēc izlietotās ierīces nodošanas depozīta sistēmā.