«Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība vienojas par valdības veidošanu (papildināts)

ĪSUMĀ:

Sarunas par veicamajiem darbiem un sadarbības nosacījumiem turpinās, lai sagatavotu sadarbības dokumentus parakstīšanai. Nacionālā apvienība aicināta pirmdien izvirzīt kandidātus trim ministru amatiem. 

Nacionālās apvienības vadītāja Ilze Indriksone vēstīja, ka iekšlietu ministra amatā paredzēts saglabāt Jāni Dombravu, bet kultūras ministra amatam redzamākais kandidāts esot līdzšinējais ministrs Nauris Puntulis. Par labklājības ministra kandidātu partija vēl nav izlēmusi.

Pēc Indriksones teiktā, panākta arī vienošanās, ka Nacionālā apvienība vadīs Saeimas Tautsaimniecības komisiju. LTV zināms, ka komisijas vadītāja amatam iecerēts virzīt Jāni Vitenbergu. Partija iecerējusi vadīt arī Juridisko un Ārlietu komisiju.

“Nevienas valdības veidošanas sarunas jau nav vienkāršas. Es domāju, šobrīd tās varbūt atšķiras no iepriekšējo valdību veidošanas sarunām tieši ar to, ka Kulberga kungs ir mainījis formātu, kā tās notiek. Un otrs ir tas, ka frakcijai ar lielu balsu skaitu un pārsvaru noteikti ir savs redzējums, savi mērķi un uzstādījumi. Tāpēc varbūt sarunas nav tik vienkāršas, ka var visiem vienādi sadalīt atbildību un visi soļo draudzīgi tālāk. Sarunas varbūt arī bija intensīvas un ne vienkāršas, bet noteikti konstruktīvas,” sacīja Indriksone.

Savukārt Kulbergs pauda: “Vērtējot iespējamos valdības partnerus, man bija jāizsver gan valdības spēja dinamiski un vienoti pieņemt lēmumus, gan partneru patiesa vēlme un apņēmība īstenot grūtās, bet valstij nepieciešamās pārmaiņas. Esmu runājis ar visiem potenciālajiem partneriem un izvērtējis viņu nostāju. Ņemot vērā mūsu ilgstošo sadarbību un līdzīgās pozīcijas, lēmums sadarboties ar Nacionālo apvienību ir loģisks.” 

Šādai valdībai atbalstu iepriekš solījis arī partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kura frakcijai ir 17 deputātu. Tiesa, partija arī paudusi – ja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) saglabātu amatu, frakcijai būtu grūti atbalstīt valdību kopumā. 

Par topošās valdības prioritātēm Kulbergs izvirzījis valsts drošību, kārtības ieviešanu valsts finansēs, ekonomikas izaugsmi un efektīvu valsts pārvaldi. 

Viņš uzsvēra, ka līdzšinējās sarunās visi sarunu partneri apliecinājuši atbalstu šiem darbības virzieniem, un sagaida, ka šī nostāja atspoguļosies arī Saeimas balsojumos par nepieciešamajām reformām. 

Valsts finanšu sakārtošanu nevar atlikt

Kulberga vērtējumā, valsts finanšu situācija prasa izlēmīgu rīcību un gatavību pārskatīt līdzšinējo politiku. 

“Mēs esam skarbas realitātes priekšā. Līdzšinējās politikas mantojums ir smags, un budžeta stāvoklis ir kritisks. Ja nekas netiks darīts, jau 2030. gadā riskējam nespēt nodrošināt valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un zaudēt spēju patstāvīgi pieņemt būtiskus lēmumus. Mūsu pienākums ir rīkoties tagad, lai šādu situāciju nepieļautu,” uzsvēra Kulbergs.

Viņš norādīja, ka Latvija nedrīkst atkārtoti nonākt situācijā, kad nepieciešamība pēc starptautiskas finanšu palīdzības būtiski ierobežo valsts izvēles iespējas. Kulberga ieskatā, dzīvošana uz parāda un sabiedrības pārliecināšana, ka viss ir kārtībā, nedrīkst aizstāt atbildīgu lēmumu pieņemšanu. 

Vērtējot iespējamo sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, Kulbergs uzsver, ka gatavība mainīt līdzšinējo pieeju būs jāapliecina konkrētā rīcībā. 

“Man šobrīd nav pārliecības, ka partijas, kas bijušas līdzšinējās sistēmas galvenās veidotājas, ir gatavas to pēc būtības mainīt. Pirmām kārtām tas attiecas uz “Jauno Vienotību”. Cilvēki un partijas var mainīt savu nostāju, taču patiesa vēlme labot pašu pieļautās kļūdas ir jāapliecina darbos. To jau drīz varēsim vērtēt Saeimas balsojumos,” norāda Kulbergs. 

Ciešāka sadarbība Saeimā un regulārs dialogs ar opozīciju 

Kulberga vērtējumā, AS un NA koalīcija var nodrošināt ātru un vienotu lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus viņš uzsver, ka nelielais balsu pārsvars Saeimā prasīs stingru koalīcijas frakciju disciplīnu un ciešu sadarbību ar citu frakciju deputātiem. 

“Valsts drošība, sakārtotas finanses, ekonomikas izaugsme un efektīva valsts pārvalde ir uzdevumi, kuru īstenošanai nepieciešams iespējami plašs atbalsts. Sarunās esam dzirdējuši gatavību atbalstīt šos virzienus. Sagaidu, ka tā pārtaps arī atbildīgos lēmumos,” uzsvēra Kulbergs. 

Viņš iecerējis veidot ciešāku sadarbību ar opozīciju, tostarp regulāri tikties ar opozīcijas partijām, vēlams reizi mēnesī, lai atbildētu uz jautājumiem un uzklausītu idejas un priekšlikumus. 

Kulberga ieskatā opozīcijai jāuztic amati Saeimas komisijās un tās priekšlikumi jāvērtē pēc būtības. 

Ministru izvēlē izšķiroša būs profesionalitāte 

Nacionālā apvienība ir aicināta pirmdien izvirzīt kandidātus trim ministru amatiem – iekšlietu, labklājības un kultūras jomās. 

Premjerministrs aicinājis aizsardzības ministru Raivi Melni turpināt darbu arī nākamajā valdībā. Kulbergs uzsver, ka, vērtējot kandidātus darbam valdībā, izšķiroša būs viņu profesionalitāte un piemērotība attiecīgajiem pienākumiem.

“Ministru profesionalitāti un piemērotību amatam vērtēju augstāk par politiskiem apsvērumiem,” norāda Kulbergs.

Par pārējiem ministru kandidātiem Kulbergs informēs tuvākajā laikā. 

Deputātu skaits 15. Saeimas frakcijās:

 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau dažas dienas pēc 15. Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka uzticēs arī jauno Ministru kabinetu veidot līdzšinējam premjeram Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41. Oficiālu nomināciju Kulbergs saņēma 4. novembrī, dienu pēc 15. Saeimas sanākšanas. 

Lai gan pirms un arī neilgi pēc vēlēšanām “Apvienotā saraksta” līderi kā potenciālos partnerus sauca iepriekšējās valdības veidojošos politiskos spēkus (Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība”), pēc vairākām sarunu kārtām Kulbergs neatklāja, kuras partijas veidos valdību, joprojām pieļaujot arī mazākuma valdību. 

Tomēr 13. novembrī “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis paziņoja, ka valdības izveide ir tuvu finišam un “Apvienotais saraksts” ar Nacionālo apvienību vēl jāvienojas par atsevišķiem jautājumiem. “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” uz nākamo valdības veidošanas sarunu kārtu nebija aicināti. Arī “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” valdības veidošanas sarunās netika iesaistīta. 

KONTEKSTS:

15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Apvienotais saraksts”, tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7). 

Parlamentā līdz ar to iekļuvuši seši politiskie spēki, bet 5 % nepārvarēja līdzšinējā koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība. Tā ir pirmā reize 24 gadu pastāvēšanas laikā, kad apvienība nebūs pārstāvēta Saeimā.

Vēlētāju aktivitāte bijusi visu laiku zemākā parlamenta vēlēšanās – 15. Saeimas vēlēšanās piedalījās 806 641 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo.