Zelenskis: Pēc Ukrainas dronu triecieniem uz pusi samazinājusies Krievijas naftas pārstrādes jauda

“Šodien Mihails Drapatijs sniedza ziņojumu par Ukrainas “tāldarbības sankcijām”. Faktiski katru dienu ir redzami rezultāti. Un kopumā mēs jau esam apturējuši vairāk nekā 55 % Krievijas naftas pārstrādes jaudu,” ikvakara videouzrunā sacīja Zelenskis.

“Tā ir visnotaļ taisnīga mūsu atbilde uz Krievijas atteikšanos no situācijas deeskalācijas un uz tās uzbrukumiem mūsu enerģētikas nozarei,” piebilda Zelenskis.

Cietusi vēl viena Krievijas naftas pārstrādes rūpnīca

Krievijas galvaspilsētas Maskavas virzienā naktī uz pirmdienu lidojuši vairāk nekā simt Ukrainas dronu, paziņoja pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Pretgaisa aizsardzības sistēmas virs Maskavas apgabala esot notriekušas vismaz 139 dronus. Sobjaņins vēstīja, ka ārkārtas dienesti strādājot vietās, kur ir nokritušas dronu atlūzas. Nav plašākas informācijas par postījumiem.

Bet Ukrainas dronu uzbrukumā šonakt ir cietusi naftas bāze Azovas pilsētā Krievijas dienvidos. Aculiecinieku publicētajos video redzams, ka virs naftas bāzes paceļas milzīgs dūmu stabs.

Rostovas reģiona gubernators Jurijs Sļusars paziņoja, ka pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem esot izcēlušies ugunsgrēki četros rūpniecības objektos, taču sīkāku informāciju nesniedza. 

Zelenskis: “Starshield” darbība Ukrainā joprojām ir pārāk lēna 

Tikmēr Zelenskis apgalvo, ka ASV uzņēmuma “SpaceX” militārās satelītu sistēmas “Starshield” darbība Ukrainā joprojām ir pārāk lēna, tāpēc Ukrainas pārtvērējdroni nespēj notriekt Krievijas palaistos reaktīvos dronus “Shahed”.

Zelenskis sacīja, ka “Starshield” ierobežojumu dēļ Krievijai izdodas sekmīgi triecieni pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

“Starshield” darbības ierobežojumu dēļ Ukrainas pārtvērējdroni nespēj lidot ātrāk par 161 kilometru stundā, tādējādi ierobežojot Ukrainas spējas neitralizēt Krievijas reaktīvos dronus, kurus parasti pārtverot virs okupētajām teritorijām, pirms tie nonāk Kijivas kontrolētajā teritorijā.

Tāpēc Zelenskis vērsās pie ASV valdības un uzņēmuma “SpaceX” vadītāja Īlona Maska ar aicinājumu atcelt “Starshield” ierobežojumus.

“Mēs rēķināmies, ka šie ierobežojumi tiks atcelti. No tā ir tieši atkarīga cilvēku dzīvības un Ukrainas enerģētikas infrastruktūras aizsardzība pirms ziemas,” sacīja Zelenskis.

Masks iepriekš apgalvoja, ka “Starshield” darbības ierobežošanu Ukrainā ir pieprasījusi ASV valdība, kas savukārt to ir noliegusi.

KONTEKSTS:

Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.

Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.

Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.

Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.