Pirmdienas rītā Lietuvas izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks aģentūrai BNS pavēstīja, ka streikā piedalās apmēram 4000 skolotāju un aptuveni 220 izglītības iestādes visā valstī. Navicks skaidro, ka streiks turpināsies tik ilgi, kamēr Seims nepieņem nākamā gada budžetu.
Pēc Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas datiem, šī gada otrajā ceturksnī skolotāja vidējā bruto alga pārsniedz 3100 eiro. Tādējādi uz rokas pedagogs saņem teju 1900 eiro. Tikmēr vidējā alga valstī uz papīra pārsniedz 2600 eiro, uz rokas nodarbinātajam saņemot vairāk nekā 1500 eiro.
Valsts mēroga vienošanās paredz, ka izglītības darbinieku vidējās algas apmēram Lietuvā jābūt vismaz 130 % no valsts vidējās algas. Taču pērn pedagogu atalgojums pieauga par apmēram 8,4 procentpunktiem jeb par procentpunktu mazāk nekā pieaugums vidēji valstī.
Nākamā gada budžeta likumprojektā paredzēts palielināt skolotāju algas par vairāk nekā 7,5 %. Uz rokas tas nozīmētu, ka mācībspēki saņemtu no 92 līdz 152 eiro lielāku samaksu. Šim nolūkam valsts budžetā tiktu atvēlēti 245 miljoni eiro. Taču arodbiedrība pieprasa pacelt skolotāju pamatalgu par 10 %. Tā lēš, ka prasību sasniegšanai būs nepieciešami papildu 78,5 miljoni eiro.
Navicks brīdina, ka līdz pat četrām nedēļām ilgam protestam pakāpeniski varētu pievienoties līdz 600 skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm visā valstī.
“Skolotājus arī sanikno politiķu bezatbildīgā runa, mēģinot sanaidot skolotājus pret arodbiedrībām, vai apsūdzot skolotājus mēra trūkumā. Redzam, ka paši politiķi nespēj turēt solījumus, un nevēlas panākt vienošanos sarunu ceļā. Tas ir arī pamats sašutumam,” radio intervijā sabiedriskajam medijam LRT uzsvēra Navicks.
Izglītības ministre Raminta Popoviene, radio pārraidē vaicāta, kāpēc vienošanās par algu palielināšanu skolotājiem netika panākta, uzsvēra, ka atbalsta izglītības nozares darbinieku vēlmi saņemt lielākas algas. Savukārt vienošanās ar arodbiedrībām esot panākta atsevišķos jautājumos.
“Es vēlos pateikt, ka pagājušajā gadā tika atvēlēts tāds pats daudzums, un skolotāju algas pieauga par vairāk nekā 8 %. Gribu pateikt, ka virzienu saglabāsim. Mēs nestāvam uz vietas, mēs pastāvīgi palielinām pedagogu algas. Pēdējo divu gadu laikā algās pedagogiem, sporta treneriem, pētniekiem, pasniedzējiem vien atvēlēts pusmiljards eiro,” teica Popoviene.
Viņa apliecināja, ka ir gatava runāt ar arodbiedrībām par mācībspēku atalgojumu. Savukārt Navicks cer uz aktīvāku ministres lomu.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis – ja valdība piekristu protestējošo skolotāju prasībām un meklētu papildu līdzekļus algām, tai attiecīgais lēmums ir jāpieņem, nepalielinot nākamā gada budžeta deficītu.
Par viennozīmīgu atbalstu skolotāju streikam nevar runāt.
Daļa skolu direktoru atbalsta skolotāju tiesības streikot, savukārt citi aicina pusēm panākt vienošanos. Kā LRT radio ēterā uzsvēra Navicks, ir izglītības iestādes, kurās streiko visi skolotāji, savukārt citās – tikai daļa.
Akcijā iesaistītie pedagogi plāno ceturtdien rīkot plašu mītiņu pie Lietuvas parlamenta ēkas galvaspilsētā Viļņā.
Šī nav pirmā reize, ka kaimiņvalstī izglītības darbinieku arodbiedrība, lai pievērstu uzmanību skolotāju atalgojuma problēmām, ir draudējusi streikot vai tādus ir rīkojusi. Pagājušajā gadā pirms valsts budžeta apstiprināšanas arodbiedrība jau draudēja streikot. Toreiz Popovienei izdevās panākt papildu 100 miljonu eiro piešķiršanu mācībspēku algām.
Vērienīgāki streiki notika arī pirms trim un astoņiem gadiem. Pēdējā gadījumā streikojošie skolotāji uz vairākām nedēļām ieņēma vienu no Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas ēkas zālēm.
