Latvijā dzīvo aptuveni 857 tūkstoši vīriešu, un katrs ceturtais no viņiem slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Ik gadu šo slimību radīto komplikāciju dēļ mirst aptuveni 5,5 tūkstoši vīriešu, vidēji 15 cilvēku dienā, liecina SPKC dati. Ceturtā daļa no mirušajiem ir darbspējas vecumā. Sirds un asinsvadu slimību izraisītā mirstība vīriešiem ir ievērojami augstāka nekā sievietēm, turklāt šīs atšķirības parādās jau salīdzinoši agrā vecumā.
“Ja skatās tieši uz priekšlaicīgu [nāvi], tad vīriešiem tā ir trīs reizes augstāka nekā sievietēm,” teica SPKC datu analītiķe Jolanta Skrule. “Vīriešiem šī mirstība sāk paaugstināties jau pēc 45 gadu vecuma, sievietēm vēlāk, pēc 65 gadu vecuma.”
Dienvidkurzemē situācija būtiski neatšķiras no pārējās Latvijas. Ārsti ikdienā novēro, ka daudzi vīrieši par savu veselību un lietotajiem medikamentiem zina pārsteidzoši maz.
Liepājā aptaujātie ģimenes ārsti atzīst, ka vīrieši reti vēršas pie viņiem, lai noskaidrotu savu veselības stāvokli. Kabineta durvis tiek vērtas vaļā vien tad, kad vairs nav izturams.
“Ko bieži nākas redzēt arī ikdienā – ka uz jautājumu, kāds jums ir spiediens, kādas zāles jūs lietojat, atbilde ir apmēram vienāda: “sieva zina” vai “sieva dod zāles”. Un tas ir ļoti slikti,” norāda kardiologs Aleksandrs Vasiļjevs.
“Ja pajautā, kāda eļļa ir mašīnai, viņš pasaka gan marku, gan viskozitāti, gan to, kad ir nākamā eļļas maiņa, bet par savām zālēm nezina. Tas ir skumīgi. Cilvēks sava auto dzinēju vērtē augstāk par savu sirdi.”
Kardiovaskulāro risku izvērtēšanai arī Liepājā pieejama īpaša programma KOR-2, kas ļauj laikus noteikt nepieciešamību ārstēties un mazināt slimības riskus.
“Parādās infarkti arī 30 gados. Cilvēki, kuriem ir, piemēram, pirmatnēja cukura diabēta iezīme vai hiperholesterinēmija… Tāpēc jāsaka, ka ne tikai vīriešiem, bet visiem ideālā variantā jau pusaudžu gados būtu jāzina savs holesterīna līmenis,” norādīja kardiologs.
