Norvēģijas galvaspilsētā Oslo Latvijas dzimšanas diena tika ieskandināta ar vērienīgu koncertu. Pasākums “Mūsu balss” pulcēja tautiešus no dažādām Norvēģijas pilsētām, dodot iespēju ne tikai baudīt latviešu kultūru, bet arī satikt sen neredzētus draugus.
Dānijā, Kopenhāgenā, divu latviešu biedrību kopīgi sarīkotie svētki pulcēja 150 apmeklētāju, un vietu skaits izrādījās mazāks par gribētāju skaitu. Plašajā koncertā īpaši aizkustinošs bija noslēgums, kurā kopā muzicēja un dejoja dažādas paaudzes.
“Vērienīgi svētki! Vērienīgi, vērienīgi. Visiem patīk, atmosfēra ir lieliska, un tā Latvija ir atnākusi uz Dāniju,” sacīja Latviešu biedrības vadītāja Sandra Kaktiņa.
“Man liekas, ka katram latvietim to vajadzētu īstenībā piedzīvot, jo tas patriotisms un kopības sajūta ārzemēs ir ārkārtīgi izteikta. Redzot šodien šeit visus šos cilvēkus, man tiešām radās sajūta, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši vienkārši to novērtē pilnīgi citā līmenī,” vērtēja Kopenhāgenas latviešu kora diriģente Paula Pērkone.
Latvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.comLatvieši ārzemēs svin valsts svētkus Foto: Latvieši.com
Īrijā, Dublinā, svētku koncerts “Saknes un spārni” pulcēja gan lielus, gan mazus dziedātājus, dejotājus un teātra spēlētājus. Īpaši tika godināti tie, kuri ikdienā rūpējas par latviešu kopienu.
“Sakām lielu paldies, ka mēs esam novērtēti. Un katrs paldies, katrs bērna smaids ir mūsu lielākais prieks,” sacīja latviešu skolas “Jumītis” vadītāja Antra Eisaka.
Lielbritānijas “Straumēnos” svētku dalībnieki vispirms pulcējās uz dievkalpojumu, lai vēlāk svinības turpinātu ar uzrunām, plašu koncertu un balli.
Vācijas dienvidos, “Bērzainē”, svētku koncertā varēja baudīt gan kormūziku, gan dažādus muzikālus priekšnesumus. Pēc koncerta gaidīja pašu sarūpēts svētku galds.
Spānijā, Barselonā, svētku gaidīšana aizritēja neierastākā gaisotnē, jo latvieši bija pulcējušies, lai iepazītu Latvijas ražotāju piedāvājumu, tomēr svinīga Latvijas Valsts prezidenta uzrunas noklausīšanās un laimes vēlējumi valsts svētkos bija obligāti.
Vācijā, Minhenē, latvieši jau trešo gadu pēc kārtas ar iedegtām lāpām rokās pieminēja Latvijas brīvības cīnītājus un vienojās kopīgā dziesmā, turpinot tradīciju, kas Bavārijas latviešu kopienai kļuvusi īpaši nozīmīga.
Kanādā apvienība “Visi” (agrāk “Toronto Latviešu pensionāru apvienība”) Latvijas valsts svētku ieskandināšanu Toronto veltīja gleznotāja Jāņa Zuntaka dzīvei un mākslinieciskajam mantojumam, iepazīstot viņa dzīves ceļu no Latvijas caur Vāciju un Argentīnu līdz Kanādai. Izstādē skatāmi 34 darbi.
Foto: Dzintra Jansone, Māra Gulēna
Austrālijā gadadienas pasākumā uzsvērta latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas nozīme diasporā, kā arī akcentētas vairāk nekā 20 000 Austrālijas latviešu izcelsmes iedzīvotāju ieguldījums. Saikne ar Latviju tiek uzturēta arī, esot ļoti tālu.
Foto: Isla Dancis, Reinis Dancis
ASV Oregonas štatā dzīvojošie latvieši Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienu svinēja Oregonas Latviešu namā, kur pēc svētku dievkalpojuma notika sarīkojums ar Portlendas latviešu kora un tautas deju kopas “Sprigulītis” uzstāšanos. Pasākumā tika sveikti arī vietējās latviešu sabiedrības aktīvisti nozīmīgās jubilejās, noskaidroti Rietumkrasta Dziesmu svētku loterijas uzvarētāji, bet svinību noslēgumā tautieši pie kopīga galda atzīmēja svētkus un pateicās brīvprātīgajiem par ieguldījumu to tapšanā.
Foto: Ilva Metlāne un Maikls Deksters
Briselē dzīvojošie latvieši svētkus atzīmēja ar kopīgu skrējienu “Izskrien Latviju”, kura laikā 27 dalībnieki, mērojot 12 kilometrus, Briseles ielās izveidoja Latvijas kontūru. Aktīvā dzīvesveida kopienas “TekuTaku Brisele” rīkotajā pasākumā sarkanbaltsarkanos tērptie skrējēji simboliski apceļoja dažādas Latvijas vietas, saņēma garāmgājēju sveicienus, dalījās iespaidos par iepriekšējā vakarā notikušajiem svētku pasākumiem, bet finišā baudīja svētku torti un tēju.
Foto: Blūzmaņu un Bērziņu ģimenesFoto: Blūzmaņu un Bērziņu ģimenesFoto: Blūzmaņu un Bērziņu ģimenes
Organizatori uzsvēra lielo atsaucību un kopības sajūtu, norādot, ka skrējiens kļuvis par īpašu veidu, kā valsts svētku nedēļā Beļģijas galvaspilsētā apliecināt piederību Latvijai.
Latviešu draugu kopa Atēnās un latviešu skoliņa “Jautrie apelsīni” Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienu atzīmēja ar kopīgu pārgājienu Imitosa kalnā netālu no Atēnām, kur vietējie latvieši baudīja rudens dabu, kalnu ainavas un kopābūšanu. Pārgājiena laikā dalībnieki cienājās ar konfektēm “Gotiņa”, no skatu vietām vēroja panorāmu pār Atēnām un Egejas jūru, kā arī vienojās tautasdziesmā “Bēdu, manu lielu bēdu”.
Foto: Anita Selivanova, Ieva Puķīte
Svinību noslēgumā tautieši apmeklēja vēsturisko Kesariani klosteri, bet pasākums kļuva par iespēju valsts svētkus Grieķijā atzīmēt aktīvā un latviskās tradīcijas stiprinošā gaisotnē.
