Igaunija plāno no 1. decembra slēgt visus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju (papildināts)

Saistībā ar sabotāžas mēģinājumu aizturēja astoņus Latvijas valstspiederīgos, bet Igaunijas varasiestādes notikušajā vaino Krievijas militāro izlūkdienestu GRU, kas aktīvi vervē cilvēkus Eiropā, lai īstenotu kaitnieciskus uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. 

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja, ka, slēdzot robežpunktus, Tallina sūta Maskavai nepārprotamu ziņu, ka naidīgām darbībām pret Igauniju būs sekas.

“Mēģinājumi iebiedēt, destabilizēt vai apdraudēt mūsu drošību nepaliks bez atbildes,” sacīja Cahkna.

“Mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad pēc sarunām ar premjerministru es iesniegšu valdībai priekšlikumu no decembra sākuma pilnībā slēgt robežšķērsošanas punktus uz mūsu austrumu robežas.

Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš, neraugoties uz valdības ieteikumiem, jebkāda iemesla dēļ ir devies uz Krieviju, ir atlikušas divas nedēļas, lai atgrieztos mājās. Jo pēc tam atgriešanās ceļš var kļūt ļoti ilgs un sarežģīts,” brīdina Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro.

Ierobežojumi robežšķērsošanas punktiem bijuši noteikti jau iepriekš. Kopš tā laika satiksme visos punktos ievērojami samazinājusies. Pēc ministra teiktā, robežu pilnīga slēgšana tāpēc skars vien nelielu skaitu cilvēku un uzņēmumu.

Igaunijas lēmumu atbalsta arī Lietuva. Tā pašreiz neapsver robežas slēgšanu, tomēr neizslēdz tā iespējamību nākotnē.

“Igaunijas lēmums ir adekvāts. Lietuva arī varētu pieņemt šādus lēmumus, taču mums jāņem vērā visi apstākļi, pirmkārt, tas, ka mēs esam tranzītvalsts uz Kaļiņingradu,” spriež Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

“Tomēr, ja šie mēģinājumi destabilizēt situāciju reģionā turpināsies, uz tiem ir jāreaģē. Krievija nesaprot valodu, kurā mēs nerunājam pretī tās rīcībai. Tā to uztver kā vājuma pazīmi.”

Tāpat kā uzbrukumā augustā pret Igaunijas aizsardzības uzņēmumu “Milrem Robotics”, arī šajā aizturēti Latvijas valstpiederīgie. Tāpēc dažas Igaunijas amatpersonas paudušas viedokli, ka robežkontroli vajadzētu atjaunot arī ar Latviju.

Igaunijas iekšējais drošības dienests norāda, ka Krievijas izlūkdienesti šādiem sabotāžas aktiem vervē cilvēkus Eiropas Savienībā, tostarp no kriminālās vides un sociāli neaizsargātām grupām. Atsevišķi cilvēki šādus uzdevumus esot bijuši gatavi veikt vien par pāris simtiem eiro.

Igaunijas Drošības policijas direktors Margo Pallosons apgalvoja, ka Krievijas potenciālo mērķu sarakstā ir aptuveni desmit Igaunijas militārās rūpniecības uzņēmumi. 

Viņš arī sacīja, ka drošības iestādes darot visu nepieciešamo, lai novērstu šādus sabotāžas uzbrukumus.

Šis šogad ir otrais zināmais mēģinājums aizdedzināt kādu Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumu. Augustā vidū Tallinas Lasnamē apkaimē tika aizdedzināta ēka, kuru izmanto sauszemes militārās tehnikas ražotājs “Milrem Robotics”. Aizdomās par notikušo tika aizturēti trīs Latvijas pilsoņi.