ĪSUMĀ:
Lai arī Kanāda tradicionāli netiek uzskatīta par ietekmīgu autobūves lielvalsti un no šīs valsts arī nenāk neviens no pasaulē pazīstamākajiem automašīnu zīmoliem, realitāte ir pavisam atšķirīga.
Tā dēvētais Detroitas trijnieks jeb lielākās amerikāņu autobūves kompānijas – “Ford”, “General Motors” un “Stellantis” – daudzas no savām rūpnīcām ir izvietojušas tieši Kanādā.
Protams, arī ASV un Meksikā. Tieši tāpēc bieži vien, lai tiktu pie jaunas automašīnas ASV, detaļām ir jāceļo no Kanādas uz ASV, uz Meksiku un pēc tam uz Kanādu vai ASV.
ASV prezidentam Donaldam Trampam, sākot izvērst savu politiku “Amerika pirmajā vietā”, daudzas valstis saskārās ar sāpīgiem muitas tarifiem. Arī kaimiņvalsts un tradicionālā sabiedrotā Kanāda. Tramps bija pieprasījis – ja vēlaties saglabāt līdzšinējo sadarbību, būtu ieteicams autobūves ražotnes pārcelt uz ASV. Taču tā vien liekas, ka šādiem ultimātiem Kanāda joprojām nav gatava pakļauties.
Lai arī visu šo laiku tirdzniecības sarunas ar ASV ir turpinājušās, nekāds ievērojams progress nav sasniegts. Pagājušās nedēļas nogalē Kanādas premjerministrs Kārnijs paziņoja, ka izskata iespēju nākotnē daudz ciešāk sadarboties ar Ķīnas autobūves industrijas pārstāvjiem.
“Mums ir labākie autobūves industrijas darbinieki pasaulē. Un mēs vēlamies, lai tie pilnā jaudā strādātu pilnībā integrētā Ziemeļamerikas tirgū. ASV tirdzniecības darbību dēļ šis tirgus gan vairs nav tik vienots, un mūsu sarunas ar Savienotajām Valstīm ļoti aktīvi turpinās. Mūsu pārliecība ir tāda, ka pašreizējā sistēma ir pati izdevīgākā kanādiešu darbiniekiem un arī amerikāņu patērētājiem. Taču atkarībā no tā, kā beigsies šīs mūsu sarunas, mēs izskatām arī citas iespējas: sadarbību ar Eiropu, ar Āziju – ķīniešiem un japāņiem,” teica Kanādas premjers.
Saasinoties attiecībām ar ASV, Kanādas vadība savas acis sākusi vērst citos virzienos, tostarp uz ASV sīvāko konkurentu Ķīnu. Janvārī ar Ķīnu tika panākta vienošanās par 100 % lielo muitas tarifu samazināšanu līdz 6,1 % Ķīnas elektrisko automašīnu ievešanai. Sākotnēji tika paredzēts, ka ik gadu Ķīna varēs ievest 49 tūkstošus elektroauto, taču ar laiku šis skaitlis varētu palielināties. Apmaiņā pret to Ķīna piekrita samazināt ievedmuitu Kanādas lauksaimniecības produkcijai.
Kā paskaidrojis Kanādas premjerministrs Kārnijs, šāda sadarbība ar Ķīnu nav uzskatāma par ietekmes sviru uz ASV, bet gan būtu jāvērtē kā atbildes reakcija uz ASV darbībām.
Turklāt Kārnijs uzsvēris, ka viņa valsts prasības ir ļoti stingras. Tā, piemēram, Kanāda pieprasa, lai Kanāda nekļūtu tikai par Ķīnā ražotu automašīnu kopā salikšanas vietu. Potenciālas sadarbības gadījumā Ķīnas uzņēmumiem būtu jāievēro visi ļoti stingrie Kanādas darba standarti, kā arī jāizmanto ražošanā uz vietas iegūtie izejmateriāli, tostarp kritiski svarīgie metāli.
Šeit gan jāpiebilst, ka pašā Kanādā sadarbības palielināšana ar Ķīnu tiek vērtēta ļoti atšķirīgi. Piemēram, pagājušā gada nogalē dziļāku tirdzniecību ar Ķīnu vēlējās vien 14 % kanādiešu. 57 % dotu priekšroku šādas sadarbības padziļināšanai ar Eiropu.
Kanādas opozīcijās esošās Konservatīvās partijas pārstāvis Šuvalojs Madžumdars uzskata, ka pašreizējā premjerministra Kārnija taktika nevienam ieguvumus nenesīs.
“Uzbrūkot Kanādas autobūves sektoram, mēs uzbrūkam arī amerikāņiem. Mēs kopīgi saražojam 11 miljonus automašīnu gadā, un mēs kopīgi zaudējam savu tirgus pozīciju gan Japānas, gan Korejas uzņēmumiem. Tā vietā mums būtu jādarbojas kopā un jāiegūst lielāka tirgus daļa kopā. Tieši šādu sadarbības piedāvājumu ir piedāvājuši Konservatīvie. Mēs esam piedāvājuši veidot arī kopīgu aizsardzības bāzi, lai palīdzētu apbruņot pasauli laikā, kad trūkst munīcijas un citu tehnoloģiju un kad ir nepieciešams stāties pretī mūsdienu pretiniekiem. Premjerministrs nav pievērsis pietiekami daudz uzmanības šiem jautājumiem un nav izrādījis vēlmi izbeigt šo spēli, kurā neviens nav uzvarētājs,” sacīja Madžumdars.
Tikmēr ķīniešu elektroautomašīnu tirdzniecības apjomi Kanādā sāk ļoti strauji paātrināties. Ja nākamajā gadā Kanādā tiks tirgoti astoņi elektroauto modeļi, tad 2028. gadā jau 17, bet vēl pēc diviem gadiem – 18 dažādi modeļi.
Sagaidāms, ka šajās dienās Kanādas premjerministrs Kārnijs Āzijas un Klusā okeāna sadarbības valstu samita laikā tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpiņu un sarunu uzmanības centrā būs gan autobūve, gan sadarbība lauksaimniecības, zaļās un konvcencionālās enerģijas jomā, kā arī jautājumi par finanšu pakalpojumiem. Paralēli ekonomiskajai sadarbībai Kanādas līderis vēlas noskaidrot arī Ķīnas redzējumu par tās lomu starptautiskajā sistēmā, kā arī paust savu viedokli par Kanādas lomu tajā.
