Baltais nams seko līdzi informācijai
Izlūkdienestu informācija liecina, ka iespējamie uzbrukuma plāni ir samērā detalizēti un tajos minētas konkrētas vietas un mērķi ASV galvaspilsētā. Tomēr ASV amatpersonas uzsver, ka pagaidām nav pazīmju par nenovēršamu uzbrukumu. Pēc izlūkdienestu vērtējuma, Irāna pašlaik, iespējams, cenšas sagatavot vairākus rīcības scenārijus, lai vajadzības gadījumā varētu tos izmantot.
Nav arī skaidrs, vai Irānas rīcībā ir nepieciešamie cilvēkresursi un iespējas šādu uzbrukumu īstenot. ASV amatpersonas norāda, ka izlūkdienesti ir fiksējuši Irānas komunikāciju, kurā izteikti apgalvojumi par iespējamu sprāgstvielu izgatavošanai nepieciešamo materiālu nogādāšanu un slēpšanu ASV teritorijā. Tomēr amatpersonu vērtējums par šīs informācijas ticamību atšķiras.
Baltais nams paziņojis, ka ASV seko līdzi visiem potenciālajiem apdraudējumiem, taču pašlaik nav ticamu draudu valsts teritorijai.
ASV amatpersonas pēdējās nedēļas laikā rīkojušas vairākas sanāksmes, lai apspriestu iespējamos pretpasākumus. Irānas draudi jau iepriekš ietekmējuši arī ASV finanšu ministra Skota Besenta drošību – viņš pagājušajā nedēļā pārvietots uz dzīvošanu militārajā teritorijā.
Irāna apsūdzības noraida
Irānas pārstāvniecība ANO Ņujorkā noraidījusi apgalvojumus par iespējamu ķīmisko ieroču izmantošanu, paziņojot, ka Irāna šādu ieroču lietošanu jebkādos apstākļos uzskata par pilnīgi nepieļaujamu un kategoriski noraida tai izvirzītās apsūdzības kā nepatiesas un izdomātas.
Tomēr Irānas pārstāvniecība savā paziņojumā tieši nekomentēja ASV izlūkdienestu informāciju par iespējamo “netīrās bumbas” uzbrukuma plānu.
Arī iepriekš Irānas parlamenta Nacionālās drošības un ārpolitikas komitejas vadītājs Ebrahims Azizi noraidīja mediju ziņojumus par iespējamiem Irānas plāniem izmantot ķīmiskos ieročus, nodēvējot tos par nepatiesiem apgalvojumiem.
Bažas arī par ASV karavīru drošību Tuvajos Austrumos
Vienlaikus ASV izlūkdienesti pievērš uzmanību iespējamajiem ķīmisko ieroču draudiem amerikāņu karavīriem Tuvajos Austrumos. Divas ASV amatpersonas CNN norādījušas, ka izlūkdienestu rīcībā ir informācija par šādu iespējamu scenāriju.
Bažas par karavīru aizsardzību ir pamudinājušas ASV iestādes atsevišķi pārskatīt drošības pasākumus, tostarp diplomātisko un izlūkdienestu darbinieku aizsardzību reģionā.
Jaunākie brīdinājumi izskan laikā, kad ASV un Irāna joprojām ir iesaistītas militārā konfliktā, bet sarunas par tā izbeigšanu nav devušas būtisku rezultātu.
ASV amatpersonas uzskata, ka Irāna apzinās – šāda uzbrukuma īstenošana varētu izraisīt ļoti smagu ASV atbildes reakciju. Tomēr izlūkdienesti brīdina, ka konflikta turpmāka saasināšanās varētu palielināt arī netradicionālu uzbrukumu risku.
Kas ir netīrā bumba un kāpēc tā ir bīstama?
Eksperti uzsver, ka tā dēvētā netīrā bumba nav pielīdzināma kodolierocim. Tā neizraisa kodolreakciju un tai nav kodolsprādzienam raksturīgās milzīgās postošās jaudas. Tomēr tās izmantošana pilsētvidē var radīt dzīvības briesmas un nopietnas sekas cilvēku veselībai un apgrūtināt skartās teritorijas turpmāku izmantošanu.
Tuvajos Austrumos ieradies trešais ASV aviācijas bāzes kuģis
Tikmēr Tuvajos Austrumos ieradies ASV Jūras spēku aviācijas bāzes kuģis “USS Theodore Roosevelt”, tādējādi reģionā pašlaik koncentrētas trīs ASV aviācijas bāzes kuģu trieciengrupas. Šāda ASV militārās klātbūtnes pastiprināšana notiek laikā, kad turpinās konflikts ar Irānu un saglabājas augsta spriedze Persijas līča reģionā.
ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) apstiprinājusi, ka “Theodore Roosevelt” atrodas tās atbildības zonā. Kuģis kopā ar pavadošajiem karakuģiem un aviācijas vienībām papildina ASV militāros spēkus reģionā.
Līdz ar to Tuvajos Austrumos atrodas trīs ASV aviācijas bāzes kuģu trieciengrupas – “USS Theodore Roosevelt”, “USS George H.W. Bush” un “USS George Washington”. Katra no tām ietver ne tikai aviācijas bāzes kuģi, bet arī vairākus eskorta karakuģus un militārās lidmašīnas.
ASV Jūras spēku aviācijas bāzes kuģi ir vieni no nozīmīgākajiem Vašingtonas militārās ietekmes instrumentiem. Tie ļauj izvietot kaujas aviāciju starptautiskajos ūdeņos un nepieciešamības gadījumā veikt militāras operācijas, nepaļaujoties tikai uz sauszemes bāzēm.
Trīs trieciengrupu koncentrēšana reģionā palielina ASV spēju aizsargāt savus militāros objektus un sabiedrotos, kā arī kontrolēt stratēģiski nozīmīgo jūras satiksmi. Vienlaikus tas ir papildu militārā spiediena instruments attiecībās ar Teherānu.
Pagaidām neziņo par triecienu atsākšanu
Vašingtona pagaidām nav paziņojusi, ka kuģu izvietošana nozīmētu gatavošanos jaunai plaša mēroga militārajai operācijai pret Irānu. Bāzes kuģa ierašanās pati par sevi arī nenozīmē, ka pieņemts lēmums atsākt triecienus. ASV militārās klātbūtnes pastiprināšana notiek laikā, kad diplomātiskie centieni panākt konflikta izbeigšanu joprojām saskaras ar nopietniem šķēršļiem.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
