Vietējie tirgotāji sūdzas, ka ārvalstnieku uzņēmumi iespiežas tradicionālajos tirgos, saasinot konkurenci un apdraudot vietējo iedzīvotāju iztiku.
Ekonomisko grūtību sadusmotie iedzīvotāji arvien skaļāk pieprasa politiskās reformas.
2021. gadā valstī izcēlās protesti, un aktīvisti ir kritizējuši karalisko ģimeni par izšķērdīgajiem tēriņiem laikā, kad daudzi pavalstnieki strādā Dienvidāfrikas Republikā un sūta nopelnīto naudu mājiniekiem.
Valdība apgalvo, ka jaunais likums paredzēts ekonomisko iespēju paplašināšanai, pastāvot bažām, ka nabadzība varētu izraisīt jaunus nemierus. Parlamentā izcēlušās asas debates, deputātiem strīdoties, cik ātri ārvalstu uzņēmējiem būtu jāpamet valsts.
Deputāte Tanele Magagula aicināja rīkoties nekavējoties: “Ārvalstniekiem piederošie uzņēmumi lauku apvidos ir jākonfiscē nekavējoties.”
Deputāts Velkoms Dlamini paziņoja, ka Tirdzniecības ministrijas amatpersonas jau sākušas piemērot likumu, slēdzot aziātu veikalus, taču apšaubīja, vai vietējie ir gatavi pārņemt šo biznesu.
“Kāpēc mēs nevaram dot aziātiem vai ārvalstniekiem vismaz trīs gadus pirms viņu “izmešanas”, lai “emaSwati” (tā Svatini sauc savus pilsoņus – aut.) varētu iemācīties vadīt šos uzņēmumus?” sprieda Dlamini. Parlaments vēlāk vienojās, ka ārvalstu uzņēmumu īpašniekiem izbraukšanai būtu jādod vismaz 12 mēneši. Tomēr, ja likums netiks oficiāli grozīts, iekļaujot šo termiņu, ministrija var turpināt tā piemērošanu jau tagad.
Svatini ir neliela valsts Āfrikas dienvidos bez pieejas okeānam. Ap 70 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, ir ļoti augsts bezdarba līmenis un viens no augstākajiem HIV izplatības līmeņiem pasaulē.
Tikmēr karalis Msvati III septembrī ieradās ASV ar iespaidīgu svītu. Vispirms viņš apmeklēja ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, bet pēc tam atpūtās Floridā, kur uz desmit naktīm bija rezervēti 110 numuri jaunajā “Four Seasons Resort” luksusa viesnīcā Neiplsā. Karaļa svītā ietilpst viņa daudzās sievas, pēc dažādām ziņām, no 11 līdz 15, bērni un liels skaits apsargu un palīgu.
Arhīva foto. Pievienots 05.04.2021. EPA, SHIRAAZ MOHAMED Svatini karalis Msvati III (vidū). Viņam ir 15 sievas
Msvati III ir viens no pasaules bagātākajiem monarhiem, viņam pieder ekskluzīvs autoparks, privātās lidmašīnas, greznas savrupmājas, luksusa pulksteņu kolekcija, viņa sievas regulāri dodas dārgos iepirkšanās ceļojumos uz rietumvalstīm.
Šogad visasākā vēršanās pret ārzemniekiem pieredzēta Dienvidāfrikā, kur pret imigrantiem noskaņotie aktīvistu grupējumi rīkoja draudu maršus un noteica 30. jūniju kā termiņu, līdz kuram nelegālajiem migrantiem jāpamet valsts. Notiek arī uzbrukumi, tostarp legāli dzīvojošiem ārzemniekiem un pat savas valsts pilsoņiem, kas runāja “nepareizās” cilts valodā, tostarp vismaz viens nogalināts.
Pēdējā ksenofobijas viļņa laikā noslepkavoti 10–15 ārzemnieki. Oktobra beigās Durbanas centrā aptuveni 50 cilvēku pūlis līdz nāvei piekāva kādu ārzemnieku, kura pilsonība nav publiski atklāta.
Āfrikas vēsturē drūmākais piemērs ārvalstnieku biznesa padzīšanai ir no Ugandas vēstures. 1972. gadā diktators Idi Amins pavēlēja trīs mēnešu laikā šo Austrumāfrikas valsti atstāt visiem Āzijas valstu pilsoņiem. Lielākoties tie bija indieši. Aziāti bija tikai aptuveni 1 % no iedzīvotāju kopskaita, taču kontrolēja ap 90 % tirdzniecības un vispār privātā biznesa; aziāti bija arī 80 % no visiem Ugandas ārstiem, juristiem un skolotājiem. Kopumā aizbrauca 50 000–60 000 cilvēku.
Drīz pēc tam no valsts padzina arī eiropiešus. Atņemtos īpašumus pamatā izdalīja Amina armijniekiem un citiem pietuvinātajiem, taču neprasmīgas saimniekošanas rezultātā “ekonomiskais karš” beidzās ar krahu.
