ĪSUMĀ:
Vispārīgāki formulējumi
Pirmās Kulberga valdības deklarācijā, kad koalīciju veidoja “Apvienotais saraksts”, “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība, bija konkrēts solījums pārtraukt gan eksportu, gan importu ar Krieviju un Baltkrieviju. Valdība arī apņēmās uzņemties vadošo lomu šā jautājuma virzīšanā Eiropas Savienībā (ES) un saskaņot savu rīcību ar citām reģiona valstīm.
Iepriekšējās valdības deklarācijā šis punkts formulēts šādi:
“Pārtrauksim tirdzniecību (eksportu un importu) ar Krieviju un Baltkrieviju. Uzņemsimies vadošo lomu šī jautājuma virzībai arī ES formāta ietvarā. Koordinēsim savu rīcību ar Baltijas valstīm un citām reģiona valstīm.”
Jaunās valdības deklarācijā, par ko vienojušies “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība, šis punkts kļuvis pielaidīgāks. Tagad
valdība sola turpināt ierobežot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Konkrētais solījums pārtraukt eksportu un importu vairs nav ierakstīts.
No jaunā formulējuma arī nav skaidrs, kādus ierobežojumus valdība plāno un vai tā šo jautājumu virzīs Eiropas Savienībā kopā ar citām reģiona valstīm.
Jaunās valdības deklarācijā par to teikts šādi:
“Turpināsim ierobežot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.”
Kulberga otrās valdības deklarācija.docx
Kulberga pirmās valdības deklarācija.docx
Savukārt citā dokumentā – jaunās koalīcijas sadarbības līgumā – Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” apņemas pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Šī apņemšanās ierakstīta līguma ievadā līdzās solījumam atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai un atbalstīt tās uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO. Pirmās valdības sadarbības līgumā atsevišķa solījuma pārtraukt tirdzniecību vai pārraut ekonomiskās saites ar abām valstīm nebija. Solījums pārtraukt eksportu un importu bija ierakstīts tās deklarācijā.
Jaunās valdības koalīcijas sadarbības līguma ievadā rakstīts šādi:
“Partneri atzīst Ukrainas uzvaras un dalības Eiropas Savienībā un NATO nozīmi Latvijas un Eiropas drošībā. Partneri apņemas sniegt Ukrainai militāru, politisku un ekonomisku atbalstu līdz tās uzvarai, kā arī atbalstīt tās uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO un pārraut Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.”
Jaunās valdības koalīcijas sadarbības līguma 16. punktā Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” norāda, ka
ir vienoti par mērķi pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, taču to viedokļi par juridiskajiem risinājumiem var atšķirties.
Līgumā nav noteikts, kādus pasākumus partneri paredz īstenot un kādā termiņā.
Jaunās koalīcijas sadarbības līguma 16. punktā par to teikts šādi:
“Jautājumos par uzturēšanās atļauju politikas izmaiņām un Latvijas ekonomisko saišu pārraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju Partneri ir vienoti par sasniedzamo mērķi, vienlaikus pieļaujot atšķirīgus viedokļus par tā sasniegšanai izmantojamajiem juridiskajiem risinājumiem. Šādas viedokļu atšķirības neatceļ vienprātības prasību jautājumos, uz kuriem tā attiecas saskaņā ar šo punktu.”
Kulberga otrās valdības koalīcijas sadarbības līgums.docx
Kulberga pirmās valdības koalīcijas sadarbības līgums.pdf
Jauni formulējumi par sankcijām agresorvalstīm un atbalstu Ukrainai
Mainījies arī formulējums par sankcijām. Pirmās valdības deklarācijā valdība solīja īstenot pasākumus Krievijas vājināšanai un izolēšanai, stiprināt gan Eiropas Savienības, gan Latvijas sankcijas un nemīkstināt ierobežojumus personām, kurām sankcijas jau noteiktas.
Iepriekšējās valdības deklarācijā bija rakstīts šādi:
“Turpināsim visaptverošu atbalstu Ukrainai, īstenosim pasākumus Krievijas vājināšanai un izolācijai, stiprināsim Eiropas Savienības un nacionālās sankcijas, tai skaitā nemīkstinot ierobežojumus pašlaik jau sankcionētajām personām.”
Iepriekšējās valdības sadarbības līguma 9. punktā visaptverošs atbalsts Ukrainai un pasākumi Krievijas vājināšanai un izolēšanai bija minēti starp valdības darba prioritātēm. Savukārt līguma 12. punktā bija paredzēts, ka priekšlikumus, kas var ietekmēt atbalstu Ukrainai vai sankciju un citu tiesību ierobežojumu atcelšanu vai mazināšanu pret Krieviju, var virzīt tikai ar visu koalīcijas partneru iepriekšēju piekrišanu. Baltkrievija šajā apakšpunktā nebija minēta.
Pirmās Kulberga valdības sadarbības līguma 12.3. apakšpunktā minēti priekšlikumi, kas:
“var ietekmēt Latvijas eiroatlantisko kursu, nacionālo drošību, starptautiskās saistības, Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā, iepriekš pieņemtu starptautisku vienošanos būtisku pārskatīšanu, atbalstu Ukrainai vai sankciju vai tiesību ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu pret Krieviju un tās fiziskajām vai juridiskajām personām”.
Jaunās valdības deklarācijā teikts, ka Latvija iestāsies par sankciju pastiprināšanu, un šajā punktā skaidri nosauktas abas valstis – Krievija un Baltkrievija. Agrākā apņemšanās īstenot pasākumus Krievijas vājināšanai un izolēšanai jaunajā deklarācijā vairs nav atkārtota.
Savukārt atbalsts Ukrainai aprakstīts konkrētāk – nosaukts politiskais, militārais un finansiālais atbalsts. Tajā pašā punktā valdība arī sola stiprināt sadarbību ar sabiedrotajiem.
Jaunās valdības deklarācijā šis punkts formulēts šādi:
“Latvija turpinās politisku, militāru un finansiālu atbalstu Ukrainai, iestāsies par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju un stiprinās sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, Baltijas Ziemeļvalstīm un Poliju.”
Jaunās valdības koalīcijas sadarbības līgumā sankciju pastiprināšana atsevišķi nav minēta. Tajā nav arī atkārtota pirmās koalīcijas līguma prasība, kas visu partneru piekrišanu tieši paredzēja priekšlikumiem par sankciju vai tiesību ierobežojumu atcelšanu vai mazināšanu pret Krieviju.
Valdības dokumentos kravu tranzīts nav konkretizēts
Par Krievijas un Baltkrievijas kravu tranzīta pārtraukšanu caur Latviju nekas nav teikts ne abās deklarācijās, ne abos sadarbības līgumos. Pirmās valdības deklarācijā bija solīts pārtraukt preču pirkšanu un pārdošanu no abām valstīm. Jaunās valdības dokumentos nav precizēts, vai ekonomisko saišu ierobežošana vai pārraušana skars arī kravas, kas šķērso Latvijas teritoriju.
Salīdzinot visus četrus dokumentus, konkrētākais solījums par tirdzniecību bija pirmās Kulberga valdības deklarācijā – pārtraukt eksportu un importu un virzīt šo jautājumu Eiropas Savienībā. Jaunās valdības deklarācijā solīts turpināt ierobežot ekonomiskās saites, savukārt jaunās koalīcijas sadarbības līgumā abi partneri vienojušies par stingrāku mērķi – šīs saites pārraut. Kā tieši un kad to darīt, līgumā nav noteikts.
Pirmās Kulberga valdības koalīcijas sadarbības līgumā bija arī stingrāka prasība jau noteikto sankciju saglabāšanai – priekšlikumus par sankciju mazināšanu pret Krieviju varēja virzīt tikai ar visu partneru piekrišanu.
Jaunās valdības deklarācijā solīts turpināt ierobežot ekonomiskās saites un iestāties par stingrākām sankcijām pret abām valstīm. Savukārt jaunās koalīcijas sadarbības līgumā partneri apņemas ekonomiskās saites pārraut. Tas ir stingrāks formulējums nekā jaunās valdības deklarācijā, taču līgumā nav noteikti konkrēti pasākumi vai termiņš. Par Krievijas un Baltkrievijas kravu tranzīta pārtraukšanu caur Latviju solījuma nav nevienā no četriem dokumentiem.
Politiķi: mērķis palicis nemainīgs
Premjera Kulberga padomniece komunikācijas jautājumos Alise Podniece rakstiskā komentārā Latvijas Radio norādīja, ka valdības mērķi nav mainījušies un apņemšanās mazināt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju paliek spēkā. Viņa uzsvēra, ka tas, ka šis jautājums iekļauts abu valdību deklarācijās, apliecina uzņemtā kursa pēctecību.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns arī nepiekrīt, ka apņemšanās būtu mīkstināta. Viņš pauda, ka mērķis palicis nemainīgs.
“Ierobežosim, likvidēsim, pārtrauksim sarausim – tā ir vārdu izvēle, būtību tas nemaina. Vārds “turpināt” norāda uz to, ka darbi jau ir iesākti. Iepriekšējā valdība arī pieņēma būtiskus lēmumus gan lai ierobežotu Krievijas importu, gan lai publiskajos iepirkumos neļautu Krievijas uzņēmumiem startēt un Krievijas precēm. Līdz ar to šis ir jāturpina. Un šī ierobežošana ir jāturpina – jāpārtrauc tostarp arī tranzīts un imports ne tikai no Krievijas, bet arī no Baltkrievijas,” viņš pauda.
Butāns norādīja, ka ir jāturpina publicēt to uzņēmumu saraksts, kuri sadarbojas ar agresorvalstīm. Kā vienu no pirmajiem darbiem viņš min graudu tranzīta pārtraukšanu. Viņaprāt, būs arī jāvērtē, vai publisko iepirkumu ierobežojumi, kas stāsies spēkā 1. janvārī, darbosies un vai nebūs vajadzīgi uzlabojumi, lai iepirkumos nepieļautu ar Krieviju saistītu uzņēmumu dalību un Krievijā ražotu preču iegādi.
Arī politologs Romāns Gagunovs vērtēja, ka jaunās valdības deklarācijā izvēlēts piesardzīgāks formulējums, taču tas vēl nenozīmē, ka politiskais mērķis ir mainījies – sadarbības līgumā stingrākā apņemšanās saglabāta. Viņaprāt, vispārīgāks solījums ļauj valdībai vēlāk brīvāk skaidrot, vai tas izpildīts. Tāpēc izšķiroši būs konkrētie lēmumi un to īstenošanas termiņi. Gagunovs pieļauj, ka partneriem vēl nav kopīga redzējuma par turpmāko rīcību.
“Priekšvēlēšanu laiks ir beidzies, un šobrīd ir jāstrādā pie risinājumiem. Iespējams,
pašā koalīcijā līdz galam nav vienprātības par to, kādā veidā ierobežot un cik daudz,
proti, kādi ir tie nākamie soļi, ko īstenot. Skaidrs, ka šie jautājumi lielā mērā skar arī ekonomisko pusi. Es domāju, ka, iespējams, koalīcijas partneru starpā un arī pašā “Apvienotajā sarakstā” nav skaidra redzējuma par to, kādus mērķus un cik lielā mērā īstenot,” komentēja Gagunovs.
Viņš arī pieļāva, ka piesardzīgākais formulējums varētu būt saistīts ar vēlmi nodrošināt “Latvija pirmajā vietā” atbalstu atsevišķiem valdības lēmumiem, kas arī no savas puses ir solījusi atbalstu. Viņš gan uzsver, ka tas ir pieņēmums, un drīzāk saskata vēl neskaidru pašu koalīcijas partneru redzējumu par konkrēto rīcību.
Jaunās valdības koalīcijas līgumā mērķis pārraut ekonomiskās saites ir, taču konkrētie soļi un termiņi vēl jāskaidro valdībai.
KONTEKSTS:
Valdība 8. septembrī ļāva Pārtikas un veterinārajam dienestam laboratoriski pārbaudīt tranzīta graudu izcelsmi, jo Ukraina ir informējusi par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.
Lai gan Saeima pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, par 300 % sadārdzinot Krievijas labības tranzītu caur Latviju, šos tarifus pagaidām nepiemēro. Arī Saeimā iepriekš izskanējušais priekšlikums par pilnīgu tranzīta aizliegumu no agresorvalstīm ir palicis tikai idejas līmenī.
Tikmēr Igaunijas valdība noteica nacionālās sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igauniju. Caur to ne Krievijas, ne Baltkrievijas graudi nav vesti.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) gan jau paguvis izteikties, ka graudi, ko caur Latviju tranzītā ved no Krievijas, pieder valstīm, kas ir Latvijas sabiedrotie – graudus pērk kompānijas no ASV, Japānas un citām valstīm. Tā viņš skaidrojis atziņu, ka Latvija nevar aizliegt graudu tranzītu no Krievijas.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80 % Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.
