Šajā ēkā 19. gadsimta beigās darbojās metālapstrādes uzņēmums “Pluto”, kur izgatavoja dažādus instrumentus – āmurus, cirvjus un atslēgas, bet vēlāk arī lauksaimniecības tehnikas detaļas. Padomju laikā rūpnīca kļuva par daļu no militārās rūpniecības, bet pēc tās darbības beigām ēkā tika ierīkota noliktava.
Tagad, ieguldot vairāk nekā pusmiljonu eiro, to plānots atjaunot.
“Attīstīsim tādā konceptā, ka atjaunosim visu fasādi, logus, ievilksim visus nepieciešamos inženierkomunikācijas tīklus, apkuri, ugunsdrošību, ūdeni, kanalizāciju,” stāstīja “Baltu Investments” nekustamo īpašumu attīstības vadītājs Deniss Serovs.
Iecerēts saglabāt un atjaunot arī vēsturiskās liecības – pie griestiem esošo telferi un zem apmetuma paslēpto seno ķieģeļu mūrējumu. Savukārt astoņus metrus augstie griesti izvirza īpašas prasības ēkas energoefektivitātei. Vienlaikus ar ēkas sakārtošanas darbiem notiek aktīva jauno nomnieku piesaistīšana.
Vēsturiskā mašīnbūves rūpnīcas ēka Liepājā Foto: Novadu Ziņas LTVVēsturiskā mašīnbūves rūpnīcas ēka Liepājā Foto: Novadu Ziņas LTV
“Tirdzniecības vieta, bet ar savu odziņu, mēs esam koncentrējušies uz specifiskākiem nomniekiem, vieglo ražošanu, kafija, tikpat labi šeit varētu būt alus darītava vai kaut kas tamlīdzīgs, kaut kas tāds, kas šai ēkai piestāvētu kā šarms,” pauda Serovs.
Ēka atrodas “Northside Business Park” teritorijā, kurā šobrīd pieejami biroji un ražošanas telpas. Ziemeļvalstu dienu laikā Liepājā arhitektūras studentiem bija jāizstrādā priekšlikumi šīs vēsturiskās teritorijas attīstībai. Uzvarējušo vīziju radīja studentes no Vācijas, iedvesmojoties no līdzīgām teritorijām Hamburgā, kas kļuvušas par jauniešu iecienītām kultūrvietām.
“Mēs gribam teritoriju, kura pieejama visām paaudzēm un pieejama 24/7.
Tieši to ēku mēs izvēlējāmies veidot studentiem, un tur būtu bibliotēka,” teica arhitektūras studente Nīle Dūdena no Vācijas.
Kopenhāgenas pilsētas bijusī galvenā arhitekte, viesojoties Liepājā, uzsvēra, ka cilvēkus piesaista vietas ar savu stāstu un vēsturi. Kā piemēru viņa minēja no Dānijas, kur bijusī krematorija pārveidota par sabiedrisku telpu. Tomēr, pielāgojot vēsturiskās ēkas mūsdienu vajadzībām, jāņem vērā arī pašreizējās drošības prasības.
“Iespējams liels piesārņojums, jauni būvniecības standarti, kuriem šobrīd jāpievērš uzmanība, jauni regulējumi drošībai, atjaunošanai, kā arī, lai vestu cilvēkus industriālā teritorijā, jāpievērš uzmanību, kas atrodas ēkai kaimiņos,” pauda Dānijas Pilsētplānošanas laboratorijas valdes priekšsēdētāja, arhitekte Tīna Sābī.
Atjaunotajās mašīnbūves rūpnīcas telpās jaunos nomniekus plānots sagaidīt jau nākamā gada aprīlī.
