Profesors Enoks Biķis iemiesoja lielu cilvēcību un labestību, ārstējot pašus mazākos. Īpaši nozīmīgs bija viņa darbs bērnu intensīvajā terapijā un reanimācijā. Tolaik ikdienas darbs prasīja ne vien dziļas medicīniskās zināšanas un profesionālu meistarību, bet arī milzīgu izturību, atbildību un cilvēcisku spēku.
Viņš piedalījās smagi slimu bērnu glābšanā, dodoties neatliekamās palīdzības izsaukumos uz attāliem Latvijas novadiem.
Enoks Biķis aktīvi iesaistījās arī Latvijas pediatrijas attīstībā. Par izcilo ilggadējo darbu medicīnā ārsts saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Atvadoties no izcilā ārsta, galvu skumjās noliec gan viņa kolēģi, gan daudzo profesora ārstēto un glābto bērnu vecāki.
