Atbildīgās komitejas sēdē deputāti noskaidroja, kādi ir svarīgākie jautājumi un kas jāpadara līdz nākamajai sēdei. Šobrīd deputāti zina, ka iespējams viegli iegūt datus par Vanšu tilta satiksmes noslodzi, autovadītāju braukšanas paradumiem un tilta veiktspēju.
Tomēr sēdē netapa skaidrs, vai tiltu slēgs pilnībā vai daļēji, un vai tādā gadījumā būvēs pagaidu tiltu. Valdība pagājušonedēļ atbalstīja lielāku saliekamā tilta komplekta piegādi, paredzot, ka to varētu izmantot tieši Vanšu tilta remonta laikā. Sākotnēji bija paredzēts mazāks iepirkums. Šīs pagaidu tilta konstrukcijas paliktu valsts rezervēs, un tās varētu izmantot krīzes situācijās.
Pagaidu tilta izvietošana vēl jāprojektē
Lai uzstādītu pagaidu tiltu, nepieciešams projekts, bet deputāti vēl atlika pagaidu tilta projekta uzsākšanu. Lai gan pašu konstrukciju salikšana aizņemtu aptuveni mēnesi, projektēšana un balstu uzstādīšana prasītu ilgāku laiku.
Pašvaldībai jāizlemj, kur un kā to būvēt, jāizstrādā projekts un klāt jāpiepērk atsevišķas daļas, lai izveidotu pagaidu tiltu Rīgas vajadzībām – atbilstošā garumā un ar divām joslām. Papildu tam vajadzīgi arī tilta balsti. Kopumā tas varētu izmaksāt ap 12 miljoniem eiro.
Pagaidu tilts prasītu arī papildu izdevumus, jo pašreizējais pasūtījums paredzēts vienai braukšanas joslai, skaidroja “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
“Šis tilts ir jāmodificē, un Rīgas pašvaldībai ir jāpiepērk trūkstošās daļas, lai šo tiltu pārveidotu par 450 metru divu braukšanas joslu tiltu vieglajam transportam,” teica Lazdovskis. Cik izmaksātu šīs detaļas, viņš nezināja teikt.
Apspriež pārmaiņas satiksmē
“Apvienotais saraksts” sēdē piedāvāja pēc iespējas novirzīt satiksmi prom no centra. Pagaidām izskanējuši risinājumi tikai labajam krastam, taču bija piedāvāti vairāki risinājumi, kā padarīt efektīvāku. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norādīja, ka tas izmaksātu lētāk.
“Tas nav nekas jauns. Esmu izcēlis punktus, par kuriem vajadzētu padomāt, kas, pirmkārt, nemaksā daudz. Ir nepieciešama tikai un vienīgi politiskā griba. Tajā brīdī tas viss ir izdarāms, un es domāju, ka budžets tiks atrasts tam, lai to izdarītu. Ir jautājums, vai mēs esam gatavi to darīt?” teica Bergholcs.
Viņš pauda, ka risinājums jāsāk plānot neatkarīgi no tā, vai Vanšu tiltu slēgs vai neslēgs. Viena atvērta josla uz tilta vai pagaidu tilts esot priekšrocības, bet plāns veidots tā, it kā Vanšu tilts no satiksmes tiktu “izņemts”.
Izmaiņas plānotas deviņās vietās – Brīvības ielā Juglā, Teikā un pie VEF tilta; Valmieras un Senču ielas rajonā, pie Mūkusalas apļa un Slāvu rotācijas apļa.
Satiksmes eksperti piedāvātās izmaiņas vērtē pozitīvi.
“Es redzu to, ka ne tikai Vanšu tilta ietekmē tas būtu jādara. Šos risinājumus varēja ieviest jau sen, lai būtiski uzlabotu Rīgas satiksmes plūsmu, lai veidotos mazāk sastrēgumu, lai būtu mazāka ielu noslodze, un lai satiksmi novirzītu prom no centra,” teica satiskmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Arī auto žurnālists Pauls Timrots piedāvātos risinājumus vērtējis kā “diezgan jēdzīgus”.
Cer uz valsts iesaisti
“Ņemot vērā, ka šī artērija patiesībā ir vajadzīga ne tikai rīdziniekiem, bet visai Latvijai, būtu tikai godīgi, ja piedalītos arī valsts. Taču, ja valsts nepiedalīsies, mēs, protams, meklēsim risinājumus savā budžetā,” komentēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”).
Pašvaldībā gan vēl optimistiski saka, ka vēl pietiek laiks, lai sagatavošanās darbus paveiktu laikus. Taču pagaidu tilta izbūve ir atkarīga no tā, cik ātri Rīga spēs vienoties par tehnisko risinājumu, to izprojektēt un īstenot. “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs gan joprojām bija piesardzīgāks, prognozējot, ka to varētu izdarīt līdz 2028. gada pavasarim.
Rīgas dome izveidojusi arī īpašu komisiju, kura sastāvēs no katras frakcijas pārstāvjiem un arī citiem iesaistītajiem. Sēdē ievēlēja tās vadītājus – par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Edgars Bergholcs, bet par viņa vietnieku – Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība).
