Briselē noslēdzies otrais Eiropas Savienības un Lielbritānijas samits, kurā panāktas trīs svarīgas vienošanās – par pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta atvieglošanu, par emisijām un par jauniešu pieredzes apmaiņas programmu, kas tūkstošiem jauniešu vecumā līdz 30 gadiem ļautu trīs gadus dzīvot, strādāt vai mācīties attiecīgi ES vai Lielbritānijas teritorijā.
Taču tam ir arī kāds nosacījums, kas vēl jāatrisina. Britiem jāsamazina studiju maksa Eiropas studentiem Lielbritānijā, un tas jāizdara sešu mēnešu laikā. Šobrīd eiropiešiem par studijām Lielbritānijā ir jāmaksā divas līdz trīs reizes vairāk nekā britu studentiem.
“Vienošanās, pie kuras esam nonākuši, ir izdevīga abām pusēm un saskan ar sabiedrības noskaņojumu Lielbritānijā. Cilvēki redz, ka esošās attiecības nestrādā. Tās Lielbritānijai nav pietiekami labas,” atzina Lielbritānijas premjers Endijs Bērnems.
“Saskaņā ar jaunākajām aptaujām trīs ceturtdaļas iedzīvotāju atbalsta ciešākas saites ar Eiropu – jo esam piedzīvojuši desmitgadi, ko raksturo pārlieku liela sašķeltība, vāja ekonomiskā izaugsme un augstākas cenas veikalos. Cilvēki vēlas labāku risinājumu nekā tā dēvētais “cietais” Brexit.”
Panāktās vienošanās gan nenozīmē, ka Lielbritānija atkal varētu iestāties Eiropas Savienībā, vismaz ne pašreizējā britu parlamenta pilnvaru laikā. Briselē un Londonā uzņēmēji runā par “pagrieziena punktu” abu pušu attiecībās, savukārt britu konservatīvie šo tuvināšanos nosaukuši par “nodevību”. Viņi apgalvo, ka Bērnems gribot ievilkt Lielbritāniju atpakaļ ES pa sētas durvīm.
“Brexit” iniciators, tagadējais “Reform UK” partijas līderis Naidžels Farāžs sarīkoja preses konferenci, kurā kritizēja visu šodien panākto, sakot, ka britu premjers melojot par labumiem, kas Lielbritānijai būšot no tuvināšanās ar ES.
