Polijā nogāzušās divas Krievijas raķetes un reaktīvais drons (papildināts)

Pēc viņa teiktā, spārnotā raķete H-101 nokritusi, uzsprāgusi un aizdegusies klajā laukā Ļubļinas vojevodistes Bilgorajas apriņķī.

Vēl divi objekti ielidojuši un nogāzušies neapdzīvotās vietās Piekarpatu vojevodistē, un, pēc sākotnējām ziņām, viens no tiem arī ir raķete, bet otrs – reaktīvais drons, sacīja Kosiņaks-Kamišs.

Cilvēki šajos incidentos nav cietuši.

CCTV captured the moment a suspected Russian missile struck Polish territory during an attack on Ukraine. Poland’s government says the country may have been hit by two missiles and a jet-powered drone. https://t.co/27mrA6zdjR — Al Jazeera English (@AJEnglish) November 20, 2026

Polijā bija izsludināta gaisa trauksme un tika aktivizēti NATO spēku iznīcinātāji un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Krievijas spārnotā raķete pārkāpa Polijas gaisa telpu arī šogad jūlijā. Pēdējo gadu laikā šie incidenti bijuši bez upuriem, bet 2022. gada novembrī, mēģinot atvairīt Krievijas uzbrukumu, Polijā ielidoja Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete “S-300”, kas nogalināja divus poļu lauksaimniekus.

Tusks: Tā ir apzināta provokācija

Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēris, ka Krievijas rīcība ir nevis negadījums, bet gan apzināta provokācija.

“Ņemot vērā Krievijas uzbrukuma mērogu Ukrainai pagājušajā naktī un šajā rītā, mēs varam teikt, ka šie mēneši noteikti būs lielu izaicinājumu mēneši mums visiem. Kopš agrām rīta stundām esam pastāvīgā saziņā ar vadību, ar aizsardzības ministru, ar visiem dienestiem. Es arī ilgi sarunājos ar NATO ģenerālsekretāru, kā arī apmainījos ar viedokļiem ar Eiropas līderu grupu. Un nevēlos atstāt vietu nekādām interpretācijām – mēs droši zinām, ka tas, kas nokrita uz Polijas zemes, ir nācis no Krievijas,” teica Tusks.

“Šķiet, ka mums ir darīšana ar apzinātu provokāciju. Nav nejaušība, ka šie incidenti notikuši, precīzāk, ka šie objekti nokrituši netālu no vietas, kur norisinās “Labas gribas koalīcijas” militārās mācības, kurās piedalās arī Polijas karavīri. Vairāku šajās mācībās iesaistīto valstu aizsardzības ministri pašlaik atrodas mācību norises vietā. Tāpēc šo iespēju nevar izslēgt. Taču, protams, pagaidām tā ir tikai hipotēze, ka šī provokācija varētu būt saistīta ar Polijā notiekošajām mācībām,” spriež Tusks.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute šo incidentu nosauca par rupju Polijas gaisa telpas pārkāpumu. Alianses vadītājs arī apliecināja savu solidaritāti Polijai, solot turpināt vairot alianses atturēšanas un aizsargāšanas spējas. Rute plāno sestdien ierasties Varšavā, lai spriestu par turpmāko rīcību.

Rute skaidri norādījis, ka šis bīstamais incidents ir skaidrs Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu rezultāts.

Jau ziņots, ka piektdienas rītā Krievija uz Ukrainu raidīja apmēram 100 raķetes, no kurām 80 bija spārnotās raķetes un līdz 20 – ballistiskās raķetes, kā arī apmēram 400 dažāda tipa dronus.

Krievijas triecienu mērķi bija Ukrainas kritiskā infrastruktūra, tostarp arī tilti. Uzbrukumos ir bojāti ūdensapgādes objekti, biroju ēkas un rūpniecības uzņēmumi. Kā paziņojušas galvaspilsētas Kijivas amatpersonas, uzbrukumos gājuši bijā septiņi cilvēki, vēl 17 ir ievainoti. Krievija uzbrukusi objektiem arī Harkivas, Dņipropetrovskas, Ļvivas, Vinnicas un Sumu apgabalos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins šādi esot vēlējies kompensēt diplomātiskās neveiksmes, kas tika piedzīvotas tikšanās laikā ar ASV un Ķīnas vadītājiem.

Krievija vēršas pret Ukrainas un Eiropas militāro sadarbību

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs paudis pārliecību, ka šī noteikti nav sagadīšanās, jo vēl dažas dienas Polijā turpināsies “Labās gribas koalīcijas” sabiedroto mācības. Tajās piedalās 11 valstu militārpersonas, tostarp no Polijas, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Zviedrijas.

Labas gribas koalīcijas galvenais mērķis ir finansiāli, militāri, politiski un loģistikas veidā sniegt atbalstu Ukrainai, vienlaikus domājot par iespējamu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā pēc kara beigām. Krievija šādai Ukrainas un Eiropas militārajai sadarbībai nepiekrīt un šo pārliecību ceturtdien Ķīnā pauda arī Krievijas vadonis Putins.

“Šajā kontinentā esam sapratuši, ka ir naivi Putinu vērtēt pēc viņa vārdiem. Viņu var vērtēt tikai pēc rīcības. Un aizvadītās nakts notikumi atkal parādīja, ar kādu Krievijas līderi mums ir darīšana. Lai tas ir vēstījums visiem pasaulē, kuri šaubās, vai Putins ir apņēmies panākt mieru. Mēs turpināsim atbalstīt diplomātisko procesu,” vēsta Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Strītings.

Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs izteicies, ka Ķīnas, ASV un Krievijas līderu tikšanās noslēguma deklarācijā esot bijis paredzēts punkts arī par Ukrainu, taču amerikāņu puse tomēr esot panākusi šī punkta izslēgšanu no dokumenta. Somijas prezidents gan piebildis, ka tas bijis pareizs lēmums, jo punkta formulējums esot bijis ļoti neveiksmīgs.

Stubs arī komentējis ASV prezidenta Trampa saziņu ar “Labas gribas” koalīcijas valstu pārstāvjiem pēc Ķīnas sarunām. Tramps esot devis mājienu, ka karu Ukrainā ir jāizbeidz, lai Eiropa naudu var iztērēt citiem mērķiem, taču nekādu aicinājumu pārtraukt atbalstu Ukrainai neesot bijis.

Melnis: NATO un ES vairāk jāiegulda austrumu flanga aizsardzībā

Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzskata: šis incidents skaidri parāda, ka gan NATO, gan Eiropas Savienībai ir jāiegulda vēl vairāk austrumu flanga aizsardzībā, īpaši pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

“Notikušais ir tiešas Krievijas agresijas sekas. Turpinoties Krievijas pilna mēroga karadarbībai Ukrainā, no šādiem un līdzīgiem incidentiem mūsu reģions pilnībā nevarēs izvairīties. Ir jāstiprina atturēšana un aizsardzība.”

Melnis atgādina, ka NATO sabiedrotie pastāvīgi patrulē, uzrauga gaisa telpu un ir gatavi reaģēt uz apdraudējumiem. “Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar Poliju. Šādi gaisa telpas pārkāpumi ir nepieļaujami,” uzsver Melnis.