Regulārās demonstrācijas galvaspilsētā Tirānā un citur ir kļuvušas par lielāko pārbaudījumu 13 gadus pie varas esošajam sociālistu premjerministram Edi Ramam, kurš protestu uzkurināšanā apsūdz Albānijas nelabvēļus.
Protestē pret valsts izpārdošanu
Albānijā kopš maija norisinās protesti, kuru dalībniekiem rokās ir plakāti ar flamingiem. Šie rozā putni ir kļuvuši par protestu simbolu, jo pavasarī atklātībā nāca darījums starp valdību un ārvalstu investoriem, kuri ieguva tiesības īstenot apbūvi piekrastes zonā, kas ir vairāk nekā 200 putnu sugu, tostarp flamingu, ligzdošanas vieta. Starp potenciālajiem investoriem ir arī ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džēreds Kušners.
Albānijas politologs Afrims Krasniķi sarunā Latvijas Radio sacīja, ka albāņi neiebilst pret ārvalstu investīcijām, taču šajā gadījumā neapmierinātību izraisīja ar projektu saistītā slepenība un privātas apsardzes firmas darbinieku agresīva vēršanās pret vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlējās noskaidrot ko vairāk par būvniecības plāniem piekrastē.
“Tas mums lika saprast, ka kāds mūsu valsts vārdā ir gatavs pārdot daļu Albānijas, pārkāpjot likumus un ignorējot pienākumu nodrošināt caurskatāmību.
Pirms šādu lēmumu pieņemšanas valdībai būtu bijis jātiekas ar attiecīgā reģiona iedzīvotājiem, jāuzklausa viņu viedoklis un visa informācija jānodod atklātībai. Manuprāt, tieši tas bija brīdis, kad jaunieši nolēma iziet ielās.”
Krasniķi piebilda, ka protestus vēl vairāk uzkurināja apsūdzības korupcijā vairākiem politiķiem, kuri ir pietuvināti Albānijas premjerministram Ramam.
Protestu dalībnieki nejūtas sadzirdēti
Lielākas vai mazākas demonstrācijas galvaspilsētā Tirānā notika gandrīz katru dienu visu vasaru.
Balkānu reģiona eksperte Enģeluša Morina intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka protestos piedalījās dažāda vecuma un profesiju pārstāvji, kuri iestājās pret korupciju, sliktu valsts pārvaldību, likuma varas neievērošanu un citām problēmām valstī.
Protesti nedaudz pierima septembrī, taču pirms dažām nedēļām tie atkal kļuva masveidīgi, jo augstskolās atgriezās studenti.
Protestu otrajā vilnī biežāk ir notikušas demonstrantu sadursmes ar policiju, kas cilvēku izkliedēšanai izmanto gumijas lodes, asaru gāzi un ūdensmetējus. Protestētāji policistu virzienā raidīja pirotehniku.
Morina spriež, ka visu šo mēnešu laikā protestētāji nav jutušies sadzirdēti. “Protestētāji no valdības, galvenokārt no premjerministra, ir saņēmuši vien paziņojumus, kuros vai nu ir noraidītas protestētāju prasības, vai arī Rama ir atteicies atkāpties no amata, jo protestētāji pieprasa viņa demisiju. Un dažkārt viņiem ir sajūta, ka premjers ar saviem izteikumiem viņus izsmej.
Situācija ir ļoti nokaitēta. Protestētāji ir dusmīgi, policija pielieto spēku, ielās notiek sadursmes, tiek postītas un dedzinātas ēkas.
Dialogs nevirzās uz priekšu, lai gan premjerministrs Rama ir izteicis vairākus priekšlikumus sarunām. Pagaidām protestētāji tos noraida un turpina demonstrācijas.”
Premjers zaudējis saikni ar sabiedrību
Protestu dalībniece Elsa Bija uzskata, ka pašreizējā valdība ar premjeru Ramu priekšgalā ir sevi izsmēlusi, tāpēc tās vietā ir jānāk citiem politiķiem, kuri spētu īstenot nepieciešamās reformas.
“Mēs mīlam savu valsti, un es vēlos šeit dzīvot. Es vēlos šeit dzīvot cieņpilni, nevis kā vergs. Jo viņi mūsu valstī zog visu, ko var – mūsu ūdeni, mūsu zemi. Mūsu sistēma ir korumpēta. Mūsu valdība darbojas kā mafija. Mēs vēlamies normālu valsti,” sieviete sacīja raidsabiedrībai NPR.
62 gadus vecais Rama ir pie varas kopš 2013. gada. Pērn notikušajās parlamenta vēlēšanās viņa vadītā Sociālistu partija guva pārliecinošu uzvaru, ļaujot Ramam ceturto reizi sēsties valdības vadītāja krēslā.
Tik ilgi esot pie varas, Rama ir zaudējis jebkādu paškritiku, uzskata politologs Krasniķi.
“Viņš vēlas visu kontrolēt un ir zaudējis saikni ar cilvēkiem. Viņš mūs nesaprot. Viņš nespēj pieņemt žurnālistu kritiku. Viņš uzskata, ka ir labākais premjerministrs Albānijas vēsturē un ka nevienam nav tiesību viņu kritizēt vai protestēt pret viņu.
Viņš saka: “Man ir vēlētāju dots mandāts, es kontrolēju balsu vairākumu parlamentā, bet tie, kuri ir pret mani, par mani nebalsoja, tāpēc man viņos nav jāklausās”,” teica politologs.
Atalgo policistus par protestu izdzenāšanu
Pagaidām nekas neliecina, ka Rama būtu gatavs atkāpties. Viņš brīdināja, ka vardarbīgu protestu dalībniekiem varēs piespriest līdz pat 500 tūkstošiem leku (5500 eiro) lielu naudassodu. Premjers arī apsolīja dāsnu piemaksu pie algas policistiem, kuri piedalās protestētāju izdzenāšanā.
Taču arī protestētāji nav gatavi padoties.
Krasniķi prognozē, ka protesti var turpināties vēl mēnešiem ilgi, pat līdz nākamgad maijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Arī Morina domā, ka protesti var ieilgt.
“Varbūt abas puses cer, ka otra puse piekāpsies. Valdība, iespējams cer, ka protestētāji nogurs, pasliktināsies laikapstākļi, un viņi dosies mājās, jo ir taču darbs, skola un tā tālāk.
Savukārt protestētāji cer, ka premjerministrs Rama galu galā sapratīs, ka viņam ir jāaiziet, un atkāpsies, un tad lietas sāks virzīties uz priekšu. Taču pagaidām nekas par to neliecina. Šobrīd abas puses gaida, kura pirmā neizturēs un piekāpsies,” spriež pētniece Morina no domnīcas “Eiropas Ārlietu padome”.
Protestētāji pieprasa to pašu, ko no Albānijas grib Brisele
Latvijas Radio apjautātie eksperti arī uzsvēra, ka protestētāji nevēlas sevi saistīt ar opozīcijas partijām, kuras ir mēģinājušas izmantot protestus savas popularitātes vairošanai.
Rama ir brīdinājis, ka protesti var apdraudēt Albānijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), taču Krasniķi noraida šo argumentu.
“Es neredzu nekādu negatīvu ietekmi. Vissliktākais scenārijs būtu, ja Eiropas Savienība nostātos Ramas pusē un paziņotu, ka viņš ir īstais cilvēks, kuram ir jāvada mūsu valsts integrācijas process.
Albānijā nav nevienas politiskās partijas, kas būtu skeptiski noskaņota pret Eiropas Savienību vai neatbalstītu dalību blokā.
Tāpēc, iespējams, labākais risinājums būtu jaunas vienotības valdības izveidošana, lai īstenotu Albānijai nepieciešamās reformas un palīdzētu valstij pievienoties Eiropas Savienībai. Tas būtu labākais risinājums Albānijai.”
Morina piebilda, ka protestētāji no Albānijas valdības pieprasa to pašu, ko ES – tieslietu sistēmas reformas, caurskatāmību, cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību.
