Līdz šim, lai veiktu tālus triecienus Krievijas militārajiem un rūpnieciskajiem mērķiem, Kijiva lielā mērā ir paļāvusies uz tāla darbības rādiusa droniem un spārnotajām raķetēm. Zināms, ka Ukrainas aizsardzības uzņēmums “Fire Point” jūnijā izmēģināja ballistisko raķeti.
Laikā, kad aizsardzības ministra amatā bija Fedorovs, Ukraina ievērojami paplašināja savu vietējo ieroču ražošanu un palielināja triecienu biežumu un diapazonu pret mērķiem Krievijas iekšienē.
Turpina protestus par ministra atlaišanu
Tikmēr Ukrainas galvaspilsētā Kijivā svētdienas vakarā atkal pulcējās cilvēki, lai dotos protesta gājienā un pieprasītu Fedorova atjaunošanu amatā. Protesti turpinās jau vairāk nekā mēnesi pēc viņa atlaišanas.
Pēdējās nedēļās protesti gan ir nedaudz zaudējuši impulsu, īpaši pēc tam, kad Zelenskis no amata atlaida bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski, kas bija viena no protestētāju prasībām. Pēdējos mītiņos piedalījušies tikai daži simti cilvēku.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu
Krievijas uzbrukumos visā Ukrainā aizvadītās diennakts laikā nogalināti vismaz 9 cilvēki. Vēl vairāki desmiti ievainoti. Odesas apgabalā triecienā skarts iepirkšanās centrs.
Tur uzbrukumā ievainoti septiņi cilvēki, tostarp pāris un viņu 8 gadus vecais dēls, kuri uzbrukuma brīdī atradās iepirkšanās centrā. Citā uzbrukumā Krievija mērķēja pa ostas infrastruktūru Odesā. Bojāts civilais kuģis un ievainoti četri cilvēki.
Kopumā iebrucējs aizvadītajā naktī visā Ukrainā palaida 128 dronus, vēsta Ukrainas Gaisa spēki. Lielāko daļu pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
