Sankciju pagarināšana pret aptuveni 3000 Krievijas personu un organizāciju, kas saistīti ar karu Ukrainā, joprojām ir iestrēgusi. Gadījumā, ja lēmums par sankciju pagarināšanu netiks pieņemts līdz otrdienas pusnaktij, tad tās automātiski beigsies pret pilnīgi visiem sarakstā iekļautajiem.
ĪSUMĀ:
Latvija iebilst pret Krievijas oligarhu izsvītrošanu no sankciju saraksta
Jau ilgu laiku ES sankciju piemērošana un pagarināšana Krievijai un Baltkrievijai par Kremļa izvērsto karu Ukrainā nav vienkāršs process, jo dalībvalstīm paliek arvien mazāk manevrēšanas spēju.
Nav noslēpums, ka daudzi sankciju sarakstā iekļautie Krievijas uzņēmēji ar dažādām metodēm ir centušies apstrīdēt sankciju piemērošanu un mēģinājuši panākt to atcelšanu. Varētu šķist, ka šajā jautājumā labākos rezultātus izdevies panākt diviem oligarhiem – Ališeram Usmanovam un Mihailam Fridmanam. Šo personu izslēgšanu no sankciju saraksta tagad vēlas panākt Francija, Slovākija un arī Luksemburga.
Apmaiņā pret viņu izsvītrošanu no sankciju sarakstiem tiek piedāvāts nepieredzēti ilgs – 36 mēneši – pārējo sankciju pagarinājums. No vienas puses, šāds risinājums ir ļoti vilinošs, jo pēc pusgada vai gada nebūtu atkal jāatgriežas pie sarežģītām sarunām par sankciju pagarināšanu, kas dažādu iekšpolitisko pārmaiņu dēļ var kārtējo reizi apdraudēt ES vienotību.
Taču, no otras puses, – pat neliela sankciju vājināšana varētu apdraudēt ES tēlu un varētu kalpot kā pamatojums apgalvojumiem, ka Eiropā nav vienprātības par karu Ukrainā. Un Krievija to noteikti izmantotu savās interesēs.
Latvijas nostāja ir, ka sankcijas ir jāpastiprina, nevis jāvājina un tāpēc pašreizējais sankciju piedāvājums Latvijai nav pieņemams.
Sankciju nozīmi apliecināja arī ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa.
“Sankcijas ir mūsu galvenais instruments, lai piespiestu Krieviju patiešām pārtraukt šo karu. Tās atņem Krievijai naudu kara finansēšanai. Pašlaik nekas nav mainījies, un mums būtu jābūt pārliecinātiem, ka šīs sankcijas saglabājas ilgāku laiku. Tāpēc mēs strādājam arī pie jaunām sankcijām, jo ir aizvien lielāka vēlme tās piemērot Krievijas militārās ražošanas industrijai un ēnu flotei. Mēs darām vairākas lietas vienlaikus. No vienas puses, mēs vēlamies atjaunot esošās sankcijas, no otras – ieviest jaunas,” viņa sacīja.
Ukrainas ārlietu ministrs: Latvijai ir principi
Ar pateicību Latvijai par tās principiem un uzsverot, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina, nevis jāvājina – šādi Ukraina reaģēja uz ES dalībvalstu apspriesto ieceri svītrot no sankciju saraksta Usmanovu un Fridmanu.
Usmanova un Fridmana svītrošana no sankciju sarakstiem “ir nepieņemama un sūtītu nepareizu signālu Maskavai laikā, kad spiediens ir jāpastiprina,” sociālajos medijos rakstīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Viņš platformā “X” pateicās Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (“Jaunā Vienotība”) par to, ka Latvija nepiekrīt šādai rīcībai un norādīja, ka “Latvijai ir principi”.
Thank you, dear @Braze_Baiba. Latvia has principles. And indeed, sanctions on Russia must be strengthened, not weakened. Sustained and increasing pressure is essential to force Russia to end its aggression and move toward peace. https://t.co/g7QCM853bp — Andrii Sybiha 🇺🇦 (@andrii_sybiha) September 21, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Latvijai un citiem sabiedrotajiem par centieniem saglabāt un pastiprināt sankcijas pret Krievijas privātpersonām un organizācijām, kas ir saistītas ar karu pret Ukrainu.
“Esmu pateicīgs mūsu latviešu draugiem – prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Latvijas premjerministram Andrim Kulbergam – un citiem partneriem ES par to, ka jūs turpināt cīnīties juridiskajā frontē pret agresīvo karu pret Ukrainu. (…) spiediens uz Maskavu ir jāpastiprina. Jo īpaši pret tiem, kuri atbalsta Putina karu un tiem, kuri gūst labumu no agresijas. Katram noziegumam pret miermīlīgiem ukraiņiem ir klāt piestiprināts vārds. Un kamēr šis karš turpinās, šiem vārdiem ir jāpaliek sankciju sarakstos. Pasaulei nav vajadzīga politiska izslēgšana no sankciju sarakstiem, bet gan savlaicīga un bezierunu personisko sankciju pagarināšana — tik ilgi, kamēr Maskava nepievienosies nopietnām miera sarunām un neveiks konkrētus soļus, lai izbeigtu savu karu pret Ukrainu. Tas ir īsākais ceļš uz mieru, pēc kura mēs visi tiecamies. Katra ukraiņu ģimene paļaujas uz ES vienotību un solidaritāti,” savā “Telegram” kanālā rakstīja Zelenskis.
Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indras Sprances satiktie cilvēku Kijivā arī uzskata, ka ES sankcijas pret Krievijas oligarhiem ir jāstiprina, nevis jāatceļ.
“Es esmu par to, lai visas Eiropas Savienības valstis sankcijas ieviestu un tās būtu pēc iespējas bargākas Krievijas oligarhiem, jo viņi sponsorē šo karu, viņi sponsorē Putinu. Ja viņi izjutīs sankciju iedarbību, viņi savādāk lūkosies uz karu, kas šobrīd notiek,” sacīja Kijivas iedzīvotājs Jevhens.
Viņš uzskata, ka sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu nedrīkst atcelt:
“Tas ir vispār… Šīs divas personas ir vienas no bagātākajiem Krievijas oligarhiem. Tādēļ es uzskatu, ka būtu lietderīgi piemērot sankcijas arī viņiem.”
“Domāju, ka tām valstīm, kas to lobē, ir kāds labums no tā, – nekas cits man nenāk prātā. Visdrīzāk jau tā ir nauda, jo, kā visiem zināms, Krievijas oligarhi pērk visus kā Amerikā, tā arī Eiropā un citās valstīs,” uzskata Kijivā sastaptā Jūlija.
“Mans viedoklis ir – kaut tie krievi nosprāgtu! Kaut dotu mums izgulēties pa nakti! Un lai es no rīta varētu normāli doties uz darbu!” sašutumu pauda arī Ludmila.
Ukraina noteikti turpinās sekot turpmākajiem ES lēmumiem. Ukrainas ieskatā pastāvošs un pieaugošs spiediens ir būtisks, lai piespiestu Krieviju pārtraukt tās agresiju un virzīties uz miera noregulējumu Ukrainā.
Latvija un Francija neatkāpjas no savām prasībām
Otrdienas rītā uz tikšanos pulcējās ES dalībvalstu vēstnieki, tomēr tā noslēgusies bez panākumiem, jo ne Latvija, ne Francija neatkāpjas no savām prasībām, saziņas vietnē “X” rakstīja telekanāla “Euronews” žurnālists Horhe Liboreiro.
Šobrīd turpinās diplomātu konsultācijas ar galvaspilsētām un mēģinājumi rast kompromisu. Formāli, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 ES valstu rakstiskā piekrišana. Šī procedūra jau vairākkārt ir pagarināta. Tagad jaunākais termiņš ir plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, bet nevar izslēgt vēl kādu pagarinājumu.
Medijos tiek ziņots, ka Latvijas amatpersonas rosina pagarināt esošās sankcijas uz divām nedēļām, lai dotu vairāk laika politiskām sarunām ar Franciju, bet Parīze tam nepiekrīt.
Sankciju pagarināšana un iespējamais kompromiss, kādam Latvija varētu piekrist, tiek apspriests arī otrdien Rīgā notiekošajā valdības sēdē.
Paredzams, ka ES pieņems lēmumu otrdienas vakarā, jo pretējā gadījumā sankcijas beigsies visiem 3000 sarakstā iekļauto cilvēku un organizāciju. Tātad negatīvās sekas jeb posts, ko radītu lēmuma nepieņemšanas, būtu lielāks nekā dažu cilvēku svītrošana. Parīze to labi apzinās. Bet diplomāti saka, ka būtu iespējams kāds neliels pagarinājums uz dažām dienām, lai dotu laiku sarunām.
Trīs valstīm dažādi iemesli oligarhu svītrošanai no sankciju saraksta
Viens no Francijas oficiālajiem argumentiem Usmanova svītrošanai no ES sankciju saraksta ir vēlme atbrīvot divus Azerbaidžānā aizturētus Francijas pilsoņus. Taču daudzi komentētāji vērš uzmanību, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš Usmanova dzimtajai Uzbekistānai. Pirms gada Francija un Uzbekistāna noslēdza stratēģiskās partnerības vienošanos, kas ļauj Francijai palielināt savu iesaisti dažādos enerģētikas, derīgo izrakteņu, ūdens, infrastruktūras un ražošanas projektos Uzbekistānā.
Turklāt oficiālie dati liecina, ka 90 % importa no Uzbekistānas uz Franciju veido urāns. Francija ir no kodolenerģijas atkarīgākā lielvalsts, jo 70 % no elektrības valstī saražo 57 kodolreaktoros 19 elektrostacijās. Turklāt pēdējos gados Francija ir atteikusies no mērķa līdz 2035. gadam samazināt kodolenerģijas apjomus līdz 50 % no kopējā apjoma.
Savukārt par Fridmana atbrīvošanu iestājas Slovākija un Luksemburga. Šeit runa ir par tiesvedību, ko Fridmans ir uzsācis pret Luksemburgu par viņa līdzekļu iesaldēšanu ES sankciju dēļ. Fridmans vēlas piedzīt 15 miljardus eiro no šīs turīgās, bet nelielās valsts. Krievijas oligarhiem joprojām ir resursi un plašas iespējas lobēt savas intereses dažādu Eiropas valstu galvaspilsētās.
