Trampa uzruna ANO šogad bija īsāka un koncentrētāka. Viņš neveltīja tik daudz laika ANO kā organizācijas kritikai. Pagājušajā gadā to veicināja arī Trampa incidents ar eskalatoru, kas pēkšņi apstājās, viņam un sievai Melānijai esot ceļā uz sēžu zāli.
Tramps galvenokārt uzsvēra ASV nacionālās intereses, drošību un nepieciešamību rīkoties izlēmīgi starptautisko konfliktu risināšanā. Viņš pieminēja Tuvos Austrumus un Irānas kodolprogrammu.
Tramps uzsvēra ASV militāro un ekonomisko spēku, kā arī kritizēja to, ko uzskata par citu valstu nepietiekamu ieguldījumu kopējā drošībā.
Viņš aizstāvēja stingrāku ASV kontroli pār savām robežām un migrācijas politiku.
Tramps runāja arī par mākslīgo intelektu, aizstāvot ieguldījumus tā attīstībā. Kopumā runas centrā bija vēstījums, ka ASV savā ārpolitikā priekšroku dod nacionālajām interesēm, spēkam un konkrētai rīcībai, vienlaikus apgalvojot, ka mērķis ir panākt mieru.
Tramps īsumā pieminēja arī Krievijas karu Ukrainā un sacīja, ka ir parakstījis ASV Kongresa apstiprināto Lindsija Greiema sankciju likumu pret Krieviju, bet diezgan skaidri norādīja, ka viņš vēl nevēlas automātiski piemērot šīs jaunās sankcijas un tarifus. Tramps gan norādīja, ka ir gatavs tos izmantot, ja ar tiem var panākt kara izbeigšanu.
“Mēs cieši sadarbojamies ar Krievijas un Ukrainas līderiem, un mēs šo jautājumu atrisināsim. Es domāju, ka tas notiks ātrāk, nekā cilvēkiem pašlaik šķiet. Viņiem tas jau ir apnicis.
Katru mēnesi iet bojā 25 000 jaunu cilvēku, pārsvarā karavīru – 25 000 mēnesī. Es skatos uz attēliem no kaujaslauka un tiešām vairs negribu tos redzēt. Ir šausmīgi uz to skatīties. 25 000 mēnesī. Abās pusēs,” teica Tramps.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem sarunās, visticamāk, būs Krievijas un Ukrainas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, kas ir kritiski, tuvojoties ziemai. Tramps pēdējā laikā ir kritizējis arī Ukrainas uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes un enerģētikas infrastruktūrai.
Otrdien vakarā gaidāma Trampa un Zelenska tikšanās.
Sarunās varētu tikt skarti arī plašāki jautājumi par kara deeskalāciju un iespējām atjaunot diplomātisko procesu. Zelenskis ir paudis gatavību apspriest diplomātiskus risinājumus, bet Tramps ir uzsvēris nepieciešamību panākt konkrētus soļus karadarbības mazināšanai.
Vienlaikus pašlaik nav apstiprināts, ka tikšanās rezultātā varētu tikt panākta plaša miera vienošanās. Publiski visvairāk tiek runāts tieši par iespējamu vienošanos enerģētikas jomā.
Sākotnēji šāda divpusēja tikšanās ar Zelenski Trampam nebija kalendārā, bet teju dažas dienas pirms ANO sanāksmes tika panākts, lai tā notiktu.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai arī iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
