ASV prezidents Donalds Tramps otrdien savā uzrunā veltīja skarbus vārdus Irānai, un daži no citātiem noteikti ieies vēsturē. Piemēram, frāze par to, ka Trampam ir bijusi izvēle, vai nu noslēgt līgumu ar Irānu un ļaut tai kļūt par vienu no varenākajām valstīm Tuvajos Austrumos, vai arī pilnībā iznīcināt Islāma Republiku un “iedzīt to ellē”, kur tai nebūs iespēju izdzīvot un nebūs nekādu cerību uz varenību vēl daudzās paaudzēs.
Tomēr tas nav liedzis amerikāņu diplomātiem otrdien Ņujorkā tikties ar Irānas delegācijas pārstāvjiem. Tajās gan neesot runāts par pamieru, jo abu pušu starpā joprojām ir daudz domstarpību gan par pašu karu, gan sankcijām, gan piekļuvi kuģošanas ceļiem.
0:20 Ņujorkā ieradies Irānas prezidents
Tramps informēja žurnālistus, ka bijušas tiešas sarunas starp ASV un Irānas pārstāvjiem, kurās piedalījās viņa znots Džareds Kušners un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.
Tās ilgušas trīs stundas un noritējušas ļoti labi. Plašāki komentāri nesekoja, bet mediji vēsta, ka sarunās Teherānu pārstāvēja ārlietu ministrs Abass Aragči, un ASV pusei nodoti nosacījumi Hormuza šauruma atkalatvēršanai. Tajos iekļauta prasība atcelt Irānas piekrastes jūras blokādi, visu iesaldēto aktīvu atbloķēšana un kara izbeigšana visās frontēs.
Sarunas tuvākajā laikā varētu turpināties, bet tās būs sarežģītas, jo Irānas augstākā līdera padomnieks paziņojis, ka Hormuza šauruma atkārtota atvēršana ir atkarīga no tā, vai ASV pieņems Irānas nosacījumus.
Jemenas hutiešu ofensīvas dēļ situācija arī otrajā stratēģiski svarīgajā Bābelmandeba šaurumā pie Sarkanās jūras vairs nebūšot tāda kā iepriekš.
Runājot par sankcijām, Vašingtona ir piedraudējusi ieviest sankcijas pret lidostām un uzņēmumiem, kas apkalpo Irānas aviopārvadātājus.
Tramps kopumā sarunas nosaucis par produktīvām, un, iespējams, ka arī šie paziņojumi ir sadzirdēti tirgos, jo naftas cenas ir nedaudz samazinājušās un pašlaik atrodas nedaudz zem 100 dolāriem par barelu.
ANO Ģenerālā asambleja kalpo par vietu, kur tiek risināti dažādi diplomātiski strīdi. Tā, piemēram, Beļģija un Ruanda ir piekritušas atjaunot diplomātiskās attiecības, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā abās valstīs tiks atvērtas otras valsts vēstniecības. Diplomātiskās attiecības tika sarautas pagājušajā gadā, kad Beļģija apsūdzēja Ruandu par atbalsta sniegšanu bruņotajam grupējumam M23, kurš izvērsa aktīvus uzbrukumus kaimiņos esošajā Kongo Demokrātiskajā Republikā.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
