Baltijas valstis, Polija un Rumānija šobrīd ir tās valstis NATO Austrumu flangā, kuras tiek dēvētas par pirmo jeb frontes līniju un kuras vistiešāk varētu būt pakļautas Krievijas apdraudējumam.
Tiešu militāru uzbrukumu tuvākajā laikā neparedz arī Vašingtonā bāzētās domnīcas analītiķi, tomēr eksperti prognozē, ka hibrīduzbrukumu skaits pieaugs. Tos Krievija izmantos kā nepārtrauktu spiedienu, tieša kara līniju nepārkāpjot.
Jau tagad Krievija arvien biežāk pārkāpj gan Baltijas valstu, gan Rumānijas gaisa telpu. Vienlaikus valstis ir pakļautas nepārtrauktām Krievijas kiberoperācijām un informācijas operācijām. Kā spiediena sviras uz robežām tiek izmantota nelegālā imigrācija. Savukārt spiegošanai Krievijas labā tiek vervēti cilvēki.
Eksperti atzīst, ka austrumu flanga valstis šobrīd izjūt vislielāko slodzi, ko NATO kopējā saimē nedrīkst pieļaut. Un tas, analītiķu ieskatā, nozīmē, ka vadošajām NATO valstīm hibrīduzbrukumu gadījumos būtu vairāk jāiesaistās, tieši atbildot Krievijai, nevis tikai nosodot.
“Tās būtu arī koordinētas nevēlamu elementu izraidīšanas, sankcijas pret uzņēmumiem, vai tie būtu Rietumu vai starptautiski, bet katrā ziņā tie, kuri šādu agresīvu rīcību pieļauj, un legāli autorizēti hibrīdpretuzbrukumi no NATO puses pret Krieviju.
Un te nav mērķis eskalēt situāciju, bet gan parādīt Krievijai, ka sekas ir reālas. Tas viss būtu jādara jau priekšlaikus, pārdomāti, sagatavoti.
Taču šai jomai finansējums arvien ir fragmentārs, un tam būtu vajadzīgs ilgstošs, stabils budžets, augsti apmācīti speciālisti un kopīgas mācības,” sacīja politoloģe un ģeopolitikas eksperte Agnia Griga.
Analītiķi norāda, ka par būtisku atskaites punktu, analizējot Krievijas iespējamo apdraudējumu un arī hibrīduzbrukumus, ir kļuvusi Ukrainas pieredze. Īpaši ņemta vērā pieredze, kā bez lielām izmaksām ir iespējams veidot, piemēram, pretdronu aizsardzību. Tas nozīmē, ka ukraiņi NATO aizsardzībā būtu jāiesaista aktīvāk.
“Ukraina ir piedalījusies neskaitāmās kopējās kaujas simulācijas spēlēs, un, ja es pareizi saprotu, viņi visās ir uzvarējuši. Par spīti dažādiem valstu uzskatiem joprojām mēs esam redzējuši neapstrīdamus pierādījumus tam, ka Ukrainai ir jābūt NATO, jo mēs gribam ukraiņus savā pusē nākotnes konfliktos,” pauda domnīcas “Atlantic Council” Eirāzijas centra vecākais direktors Džons Herbsts.
Kā vienu no NATO aizsardzības stūrakmeņiem Austrumu flangā eksperti min arī NATO, īpaši ASV, karavīru klātbūtni.
“Krievija tradicionāli Ameriku redz kā nopietnu problēmu, kā barjeru savām imperiālistiskajām idejām. Bet eiropieši viņu ieskatā ir cilvēki, kam var pārkāpt pāri. Tāpēc nav labi no ASV puses sūtīt jauktus vēstījumus par spēku izvietošanu Eiropā. Es absolūti atbalstu ASV spiedienu Eiropai pašai aktīvāk gādāt par savu aizsardzību, bet šajā visā nedrīkst mazināties ASV klātbūtne,” teica bijušais ASV vēstnieks Polijā Daniels Frīds.
Kopumā analītiķi secina, ka NATO gatavība ir augsta, taču situācija mainās un jābūt gatavībā.
“NATO šobrīd arī mainās, redzam, ka ASV mazāk grib iesaistīties, lai gan visu savu dzīvi bijām pieraduši pie ASV galvenās lomas. Bet, par laimi, Eiropa arī reaģē. Veidojas sadarbības – Baltija ar Ziemeļvalstīm, iesaista arī Ukrainu. Mēģina aizpildīt ASV pretgaisa sistēmu trūkumu. Bet atslēgas tiešam būs tā, kā spēsim integrēt Ukrainas pieredzi,” sacīja raidorganizācijas RFE/RL analītiķis Braiens Vitmors.
Ar ekspertu ziņojumu tiks iepazīstinātas arī NATO valstu valdības.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
