ĪSUMĀ:
Francijā protestu laikā izceļas vardarbīgi grautiņi
Sestdien visā Francijā ielās izgāja aptuveni 500 tūkstoši cilvēku, lai pievienotos skolēniem un studentiem, kuri jau vairākas nedēļas protestē pret neapmierinošu izglītības kvalitāti un daudzviet nolaisto skolu un universitāšu infrastruktūru.
Taču demonstranti pievērsa uzmanību arī pieaugošajām pārtikas un enerģijas cenām, mājokļu nepieejamībai, zemajam atalgojumam un sliktajai sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei.
Vairākums protestētāju bija mierīgi noskaņoti, taču lielāku uzmanību pievērsa nekārtību cēlāji, kas iesaistījās sadursmēs ar policiju, aplaupīja veikalus un aizdedzināja ēkas.
Plašu sašutumu izraisīja Limožas pilsētas rātsnama aizdedzināšana. Ugunsgrēks nopostīja lielāko daļu no XIX gadsimtā būvētās ēkas. Daudziem tas raisīja asociācijas ar postošo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē 2019. gadā.
Grautiņu laikā policija arestēja gandrīz 2400 cilvēku, bet gandrīz 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus.
Pieredzētā vardarbība ir šokējusi daudzus Francijas iedzīvotājus un arī valstī esošos ārvalstu tūristus.
“Es nelietotu vārdu “revolūcija”, bet, manuprāt, viņi vēlējās izraisīt valstī īstu haosu un visu iznīcināt,” sacīja kāda sieviete.
“Šie cilvēki patiesībā ieradās šeit, lai visu izpostītu. Tas nebija saistīts ar demonstrācijām. Tie nebija protestētāji. Man nodarītie zaudējumi varētu būt vairāk nekā 100 tūkstoši eiro,” sacīja kāda protestu laikā Parīzē izlaupīta un izdemolēta veikaliņa īpašnieks.
Arī kāds tūrists no Argentīnas bija nepatīkami pārsteigts: “Es nevaru noticēt, ka viņi nespēja to paredzēt, jo īpaši Francijā. Te taču vienmēr notiek revolūcijas. Manuprāt, Makrons ir pilnībā zaudējis kontroli pār situāciju. Patiešām.”
Vēl pirmdien Parīzes ielās manāmas nogalē notikušo grautiņu sekas. Izdauzīti stikli, izlaupīti veikali, sadedzināti transportlīdzekļi. Postījumi skāruši aptuveni 3000 uzņēmumu. Kaut tagad nekārtības rimušās, arodbiedrības plāno jaunus protestus novembra sākumā.
Paužot solidaritāti ar protestētājiem un iebilstot pret drošības dienestu aso vēršanos pret demonstrantiem, pirmdien Parīzes studenti bloķēja ieeju Luvrā.
Tikmēr Francijas valsts policija vismaz četros gadījumos ir sākusi izmeklēšanu saistībā ar protestu laikā notikušo vardarbību. Kā vēsta sabiedriskais medijs “Franceinfo”,
trijos gadījumos sāktā izmeklēšana ir saistīta ar notikumu laikā gūtajiem ievainojumiem. Medijs ziņo, ka tikai vienā gadījumā izmeklēšana sākta pēc kāda protestētāja Parīzē iesniegtas sūdzības.
To, vai divos citos gadījumos ievainotie jaunieši bija protestētāji vai bija nejauši notikumu liecinieki, medijs materiālā neprecizē.
Makrons nosoda vardarbību; nepieņem iekšlietu ministra atkāpšanos
Svētdienas vakara uzrunā nācijai Makrons uzsvēra, ka nekas neattaisno “nevaldāmo” vardarbību, kas tika pieredzēta nedēļas nogalē notikušajās demonstrācijās pret pieaugošo dzīves dārdzību un sliktajiem apstākļiem skolās. Viņš brīdināja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.
“Vakar vairāki simti tūkstoši mūsu līdzpilsoņu izgāja ielās, lai paustu savas pamatotās prasības. Mēs nekad nedrīkstam viņus sajaukt ar tiem, kuri postīja, demolēja un izlaupīja. Tiem, kuri postīja, būs jāatbild par savu rīcību. Tiem, kuri laupīja, būs jāatlīdzina nodarītais. Tie, kuri centās gāzt Republiku, tiks saukti pie atbildības. Esmu uzdevis valdībai izdarīt visus nepieciešamos secinājumus no šiem notikumiem attiecībā uz izlūkošanu un spēju paredzēt iespējamo notikumu attīstību, kā arī nodrošināt, lai nekas tāds vairs neatkārtotos,” sacīja Makrons.
Makrons arī sacīja, ka vajadzības gadījumā varasiestādes būs tiesīgas aizliegt rīkot atsevišķus mītiņus, tomēr viņš atturējās no stingrākiem pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokļa vai komandantstundas izsludināšanas.
Makrons pirmdien asi kritizējis kļūdas, kas, viņaprāt, novedušas pie vardarbīgajiem protestiem, taču atteicās pieņemt iekšlietu ministra Lorāna Nunjesa atkāpšanos.
“Iekšlietu ministrs svētdien iesniedza atlūgumu prezidentam. Ņemot vērā nepieciešamību šobrīd nodrošināt nepārtrauktu tiesībaizsardzības iestāžu vadību, prezidents to noraidīja,” paziņoja Elizejas pils.
Makrons lūdza Nunjesu “veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu caurskatāmību saistībā ar plānošanas un izlūkošanas kļūdām, kas izraisīja vardarbību”, kā arī “ieviest jaunas drošības spēku darbības metodes”, lai risinātu krīzi, teikts paziņojumā.
Iekšlietu ministrs atzina, ka drošības spēki zaudēja kontroli pār situāciju.
“Es iesniedzu atlūgumu, jo esmu atbildīgs par visu, kas notiek,” raidorganizācijai “France Inter” teica Nunjess.
Starp tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un cilvēkiem uz ielām pastāvēja nelīdzsvarotība, kā arī bija vērojama kontroles zaudēšana, atzina ministrs. Viņš teica, ka “tiek darīts viss, lai kaut kas tāds vairs neatkārtotos”.
Galēji labējā politiķe Marina Lepēna, kura ir favorīte 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, vardarbīgos protestus nosauca par “apdraudējumu demokrātijai”. Viņasprāt, par tiem ir atbildīgi galēji kreisie spēki un prezidents Makrons, kurš ir zaudējis jebkādu autoritāti.
Lepēna šo situāciju nosaukusi par uzticības krīzi pašreizējai valdībai un prezidentu nosaukusi par cilvēku, kas zaudējis saikni ar realitāti.
Desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien un svētdien izgāja ielās arī Itālijas, Portugāles, Beļģijas, Spānijas, Albānijas un Vācijas pilsētās. Arī šos protestus vienoja neapmierinātība ar pieaugošo dzīves dārdzību, augstajām mājokļu cenām un mācību maksas pieaugumu augstskolās.
Premjers aicina ieviest komandantstundu; grautiņos vaino kreisos spēkus
Tikmēr Francijas premjers Sebastjēns Lekornī aicinājis vietējās varas iestādes nemieru skartajās pilsētās pirmdienas vakarā izsludināt daļēju komandantstundu.
Šādu pasākumu nolūks būtu aizsargāt ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus, kuri cieta nedēļas nogalē notikušajos protestos, kas pārauga vardarbībā.
Francijas premjers neizslēdz, ka vajadzības gadījumā nemieru ierobežošanai var izsludināt ārkārtas stāvokli.
“Tagad ir skaidrs, ka ir galēji kreisa kustība, kuras mērķis ir raisīt nemierus – maigi izsakoties, raisīt dziļi iesakņojušos nemierus valstī pirms prezidenta vēlēšanām. To mums šorīt skaidri pavēstīja izlūkdienesti. Pastāv vesels tīkls, kuru var mobilizēt, lai apšaubītu prezidenta vēlēšanu grafiku un pat pašu prezidenta vēlēšanu rīkošanu,” sacīja Lekornī.
Pēc Lekornī aicinājuma vairākās Francijas ziemeļu pašvaldībās, tai skaitā Lillē, tuvākās divas diennaktis spēkā būs ierobežota komandantstunda, pirmdienas vakarā paziņojis Francijas premjera birojs, precizējot, ka tā attiecas tikai uz nepilngadīgajiem.
Lekornī izteikumi liecina, ka viņš notikušajā vaino kreisos spēkus.
“Mēs to esam redzējuši kadros no Parīzes, un pat šobrīd Marseļā joprojām ir problēmas saistībā ar galēji kreisajiem spēkiem. Situācijas tiek nepārtraukti uzraudzīta. Esam lēmuši par vairākiem pasākumiem. Pirmais no tiem, protams, ir īpaši spēcīga un visaptveroša krimināltiesiskā reakcija. Vairākas personas tiek aizturētas – un šīs aizturēšanas noved pie apcietinājuma –, kā rezultātā tiek uzsākta kriminālvajāšana pret ļoti lielu daļu no tām – gandrīz 80 %,” sacīja Lekornī.
Francijas premjerministrs brīdina, ka “ultrakreisā kustība” cenšas izraisīt “plašus nemierus” pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Izskan runas, ka notikumi varētu novest pie izmaiņām Francijas migrācijas politikā. Tomēr tās nāk galvenokārt no ārpuses – ASV administrācijas un dažām Eiropas valdībām, piemēram, Polijas, Ungārijas, Bulgārijas.
Francijas iestādes nav konstatējušas saikni starp imigrāciju un nemieriem. Makrons svētdienas uzrunā nācijai tieši brīdināja pret imigrantu “stigmatizēšanu” un lika uzsvaru uz to, ka vainīgi ir laupītāji un vandāļi, nevis protestētāji kopumā.
Latvieši Francijā: Pieredzētais daudziem bija šoks
Nepatīkama smaka no pielietotās gāzes grautiņu dalībnieku izklīdināšanai un sašutums par Limožas rātsnama aizdedzināšnau – vardarbīgos protestus piedzīvojuši arī vairāki latvieši, kas dzīvo vai mācās Francijā.
Protestiem ir vieta, taču nav noslēpums, ka tos izmanto arī politiskiem mērķiem, lai vairotu haosu, norāda Korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Viesturs Liepkalns, kurš jau vairākus mēnešus pavadījis Francijas galvaspilsētā Parīzē.
3:06
“Protams, arī dažādas politiskās grupas, kas arī mēģina savu politisko kapitālu no tā tikai pavairot. Francijai tuvojas prezidenta vēlēšanas nākamā gada pavasarī, un daudzi no frančiem, tie, kas ir bijuši arī tuvāk kādam politiskajam sektoram, šo procesu uzskata kā tādu ģenerālmēģinājumu. (…) Absolūti lielākajā pilsētas daļā dzīve rit savu ikdienas gaitu. Cilvēki dodas uz darbu, tūristi fotografējas, cilvēki sēž restorānos un terasēs un pārspriež, kas tad politikā šoreiz ir noticis vai arī nav noticis,” teica Liepkalns.
Liepkalns norāda, ka protesti lielākoties koncentrēti noteiktās vietās. Ja tur nedzīvo un no šīm vietām izvairās, demonstrāciju radītos traucējumus var arī nejust. Bet nekārtību pēdas parasti tiek ātri novāktas.
Parīzē protestos nonāca arī tur dzīvojoša latviešu studente Hanna Bula, kura studē horeogrāfiju. Viņa kopā ar draugiem bija devusies uz pilsētas centru, lai apskatītu tūristiem ierastos apskates objektus. Ātri vien viņa attapās pavisam tuvu protestiem.
“Sanāca tā, ka mēs tieši uzdūrāmies uz, man liekas, vienu no lielākajiem protestiem, kas bija tieši 17. noticis. Tās sajūtas nebija īsti patīkamas. Jo mēs tieši ejot dzirdējām, kā arī protestētāji meta šīs apdullinošas granātas un asaru gāzes. (…) Par cik mēs, kā vienkārši parasti iedzīvotāji, kuri nepiedalās tajā protestā, mēs kaut kā mēģinājām no tā izvairīties. Un sanāca tā, ka mēs iemukām veikalā. Jā, un kaut kā skrienot atpakaļ ar tām visām emocijām, mums bija tāds “bāc, kur mums likties?” Un pirmā mūsu ideja bija vienkārši mēs ieraudzījām “Massimo Dutti” veikalu un ieskrējām tur iekšā, un viņi pat aiztaisīja mums durvis ciet,” stāstīja Bula.
Protestu dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, tādēļ daudziem bijis grūti nonākt atpakaļ mājās. Nekārtību sekas bija jūtamas arī nākamajā dienā: traucēts transports, slēgti veikali un postījumi ielās.
Taču, viņasprāt, ārpus protesta vietām dzīve Parīzē turpinājās kā ierasts.
“Viena lieta, kas, manuprāt, ir nepatīkama, ko tiešām var izjust tie, kas tur dzīvo, ir tieši tā smaka no tām gāzēm. Piemēram, viena no šīm meitenēm, viņai palika nedaudz slikti tāpēc, ka tiešām vienu brīdi bija tā, ka prasījās to [gāzes] masku. (…) Arī kādu laiku mēs pat īsti nevarējām tikt mājās, jo ir ierobežota satiksme. Tu nevari nekad zināt, no kuras ielas, kurā pusē tiešām var iznākt šie protestētāji un bloķēt visu ciet. Un mēs ļoti ilgu laiku nevarējām atrast mūsu transportu mājās,” teica Bula.
Nekārtības novērotas arī citās pilsētās. Plašu sašutumu izraisīja Limožas pilsētas rātsnama aizdedzināšana. Liesmas nopostīja lielāko daļu no 19. gadsimtā būvētās ēkas.
“Un tas par Limožas rātsnamu – tas ir tāds vietējiem iedzīvotājiem visiem absolūts šoks, jo tā ēka, tā ir tāda Limožas sirds. Pirmkārt, tas ir tāds vēsturisks simbols. Tas ir kaut kas neaprakstāms. Ar kādām sajūtām cilvēki šobrīd dzīvo? Es pati, braucot no dēla spēles, vienkārši sāku raudāt. Kad es redzēju pa mašīnas logu ārā, ka virs tās ēkas viss ir vienās liesmās. (…) Mēs neesam pašā centrā, bet pāri upei. Mēs no saviem logiem ļoti labi varējām redzēt ugunsgrēku. Un tāpat dzirdēt visu to bardaku [nekārtības – red.], kas tur notiek. Visas ātrās palīdzības un ugunsdzēsējus, un policijas, un tā tālāk,” pastāstīja Limožas iedzīvotāja Anete Dunde.
Nākamās dienas vakarā vairāki tūkstoši cilvēki esot pulcējušies Limožas centrālajā laukumā, lai nosodītu plašos grautiņus un nemierus.
Investīciju konsultante Līne Sailere, kura dzīvo Strasbūrā, norādīja, ka protestu ietekme pēdējā laikā bijusi īpaši jūtama un ietekmējusi ikdienu. Viņa atzinusi, ka 17. oktobrī bijis reāls haoss, kā arī paudusi nožēlu par Limožas rātsnama nodedzināšanu.
“Tā ir izdzīvojusi divus pasaules karus un šo 17. oktobri neizdzīvoja. Pēdējo divu nedēļu laikā mēs esam redzējuši visās pilsētās Francijā. Es domāju, ka it sevišķi Parīzē, varēja just to trauksmi. Bet mums Strasbūrā arī ir bijis daudz blokāžu, protestu. Tie notika visā Strasbūrā, un tad mums arī policija brauca uz vietas un pilsētā tad varēja just,” sacīja Sailere.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā, bet tagad ir izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši protestus pie skolām, paužot neapmierinātību ar mācību stundu grafikiem, klašu lielumu, pedagogu trūkumu un pārpildītām klašu telpām šī gada karstuma viļņu laikā. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti, bloķējot piekļuvi apmēram 30 studentu pilsētiņām.
Protesti vairākkārt ir kļuvuši vardarbīgi, un Iekšlietu ministrija brīdinājusi par iespējamiem “pilsētu nemieriem”. Ir notikuši uzbrukumi policistiem, bet desmitiem skolēnu un pedagogu ir tikuši ievainoti.
Tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns ir ierosinājis vecākiem samaksāt par postījumiem, kurus viņu bērni nodarījuši demonstrāciju laikā.
