Saskaņā ar četru “The Washington Post” avotu sniegto informāciju ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagaidām nav apstiprinājis raķešu piegādi Kijivai, tajā skaitā no citām valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
Ukraina ir vairākkārt sūdzējusies par munīcijas trūkumu zenītraķešu sistēmām “Patriot”, kas vienīgās spēj efektīvi notriekt Krievijas ballistiskās raķetes.
Kāda anonīma Ukrainas amatpersona laikrakstam atzinusi, ka Kijivai palikušas tikai dažas “Patriot” raķetes.
Avoti norāda, ka Hegsets nav aizliedzis piegādes, taču joprojām nav izpildījis formalitātes, kas nepieciešamas to apstiprināšanai.
Tikmēr ukraiņu tīmekļa laikraksts “The Kyiv Independent” citē Ukrainas amatpersonas, kas uzskata, ka kavēšanās iemesls ir Vašingtonas vēlme izdarīt politisku spiedienu uz Kijivu.
“Līgumi par “Patriot” raķetēm guļ uz Hegseta galda. Viņš tos neparaksta,” izteikusies viena no amatpersonām, piebilstot, ka Ukrainas sabiedrotie jau samaksājuši par šīm raķetēm.
“Šķiet, ka tā ir politiska nevēlēšanās parakstīt,” izdevumam atzinusi cita amatpersona.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio vizītes laikā Indijā uzsvēra, ka Ukrainai netiek apzināti aizkavēta bruņojuma piegāde vai izlūkdatu apmaiņa. Amerikāņu diplomāts, tiekoties ar žurnālistiem, atsaucās uz tālruņa sarunā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim teikto, ka nekas Pentagona politikā nav mainījies.
“Mēs vēlamies pārtvērējus. Katra pasaules valsts vēlas pārtvērējus, un tos pieprasa daudzās pasaules daļās. Iespējams, šobrīd tas ir vispieprasītākais produkts aizsardzības jomā. Kad valsts nesaņem pārtvērējus no Savienotajām Valstīm, tas nav tāpēc, ka mēs to liedzam. Mums arī ir savas vajadzības. Mums ir minimālie standarti, kuri ir iekšēji jāizpilda spēku izvietojumā visā pasaulē. (…) Nekas apzināti netiek noliegts Ukrainai. Tas vienkārši… ir par līdzsvaru starp mūsu saistībām citiem partneriem un, atklāti sakot, mūsu pašu normām un prasībām mūsu objektos,” sacīja Rubio.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
