0:34 Zelenskis ierodas Norvēģijā, lai tiktos ar Vitkofu un Ziemeļvalstu līderiem
Vitkofs ir devies uz Norvēģiju, lai piedalītos jaunā sarunu kārtā par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, otrdienas rītā pavēstīja izdevums “Axios”. Gaidāms, ka sarunās piedalīsies arī Zelenskis, Norvēģijas valdības vadītājs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Eiropas valstu pārstāvji.
Trampa znots Džareds Kušners veselības dēļ pieslēgsies attālināti.
Stēre paziņoja, ka tikšanās mērķis ir “virzīt diplomātiskos centienus konstruktīvākā gultnē”. Savukārt Stubs paziņoja, ka dosies uz Oslo, lai apspriestu “Krievijas nelikumīgo karu pret Ukrainu un vispārējo drošības situāciju Eiropā”.
Trīs ziņu aģentūras “Reuters” avoti, kuri ir informēti par iecerētajām sarunām, norādīja, ka tikšanās grafiks vēl var mainīties, bet plānots, ka Norvēģijā notiekošajās sarunās piedalīsies arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Polijas, kā arī Eiropas Savienības un NATO pārstāvji.
Mediji vēsta, ka pēc tikšanās ar Zelenski Norvēģijā Vitkofam ir plānots doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Vitkofs, mēģinot panākt miera sarunas, Maskavā ir viesojies astoņas reizes, bet Kijivā – vienu.
Plānotās sarunas notiktu laikā, kad attiecības starp ASV un Ukrainu ir būtiski pasliktinājušās, Baltajam namam izdarot spiedienu uz Ukrainu, kā arī Trampam nepiemērojot sankcijas pret Krieviju un valstīm, kuras arvien pērk tās naftu un gāzi. Tāpat Tramps noslēdzis vienošanos ar Putinu par dīzeļdegvielas importu no Krievijas.
Tramps gandrīz katru dienu ir publiski kritizējis Zelenski. Arī pirmdien viņš paziņoja, ka Ukrainas prezidents nav spējīgs vienoties ar Krieviju, lai izbeigtu karu.
“Zelenskim jau sen vajadzēja panākt šī kara izbeigšanu. Ja viņš būtu klausījis mani, viņš jau sen būtu noslēdzis daudz izdevīgāku vienošanos.
Manuprāt, ir pienācis laiks, lai kāds cits runātu Ukrainas vārdā, jo rezultāts ir tāds, ka frontes līnija ir pavirzījusies pavisam nedaudz, bet ir gājis bojā miljons cilvēku, milzīgs skaits. Ukraina zaudē savus vīriešus. Šo jautājumu varēja atrisināt jau sen,” sacīja Tramps.
Savukārt Zelenskis ir paziņojis, ka ASV vairs nedalās ar izlūkošanas informāciju par gaidāmajiem Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem Ukrainai, kā arī kavē Eiropas valstu nopirkto pretgaisa aizsardzības raķešu “Patriot” piegādes.
ASV amatpersonas šos pārmetumus noliegušas. Šobrīd izskatās, ka noris centieni nogludināt ASV un Ukrainas attiecības.
Zelenskis sociālajā medijā “X” paziņoja, ka viņam ir notikusi telefonsaruna ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Prezidents sarunu ar Rubio raksturoja kā “saturīgu”.
I spoke with Marco Rubio @SecRubio, and it was a substantive conversation – focused on the issues that matter. I am grateful for his readiness to help and his clear position. First, ballistic missile interceptors, which are needed to protect lives. Second, early warning of Russian ballistic missile attacks, which is vital. Third, the situation with Starlink/Starshield, which needs to be restored. Of course, all of this comes against the backdrop of our diplomatic efforts to end this horrific war and the constant killing of people. We agreed to get in touch again soon for an update. Thank you, Marco, for the constructive discussion! Thank you to everyone in America who supports fair approaches! — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 20, 2026
Tās laikā esot runāts par nepieciešamību piegādāt Ukrainai ballistisko raķešu pārtveršanas sistēmas, nodrošināt agrīno brīdināšanu par Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumiem, kā arī atcelt ierobežojumus militārās satelītsakaru sistēmas “Starshield” darbībai Ukrainā.
Sarunu ar Zelenski pēcāk komentējis arī Rubio:
“Prezidents ir ļoti skaidri norādījis, ka viņš nav devis rīkojumu veikt jebkādas izmaiņas. Tātad nekas no tā nav mainījies – pilnīgi nekas. Es redzu ziņas, kurās apgalvots pretējais. Tā nav patiesība. Vēl jūs jautājāt par piegādēm. Zinu, ka viena no lietām, par ko runājis prezidents Zelenskis, ir viņa centieni iegādāties pārtvērējraķetes. Un es to saprotu – to vēlas arī visas pārējās pasaules valstis. Saūda Arābijai ir vajadzīgas pārtvērējraķetes. Arī Izraēla vēlas pārtvērējraķetes. Bet arī mums pašiem tās ir vajadzīgas.”
Ukrainas prezidenta padomnieks gan norāda, ka izlūkdatu saņemšana no ASV ir nekonsekventa – par vienu uzbrukumu tiek ziņots, par citu nē – un joprojām frontē ir problēmas ar “Starlink”.
“(Bez izlūkinformācijas) mēs gaisa trauksmi varējām izsludināt minūti pirms uzbrukuma. Tas nedod neko. Ja cilvēki dzīvo daudzstāvu mājā, tas nav pietiekami, lai aizietu uz pagrabu. “Starlink” ir ļoti kritiski svarīgs mūsu armijai. Ne tikai aizsardzībai un triecieniem Krievijas teritorijā, bet arī karavīru saziņai ar ģimeni,” norādīja Zelenska padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs.
Pagājušonedēļ ASV senatori no abām partijām aicināja uzsākt izmeklēšanu par “Starlink” traucējumiem, kā arī ziņām par to, ka kavējas ASV raķešu piegādes, par kurām jau samaksājuši Eiropas sabiedrotie.
Laikraksts “The Washington Post” ziņo, ka Tramps varētu censties piespiest Ukrainu piekāpties atsevišķām Krievijas prasībām pirms decembrī gaidāmā G20 samita, uz kuru uzaicināts arī Putins.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
