Hersonas pilsētu Ukrainas karaspēks atbrīvoja 2022. gada rudenī, taču Krievijas spēki joprojām kontrolē pretējo Dņipras upes krastu. Kopš tā laika pilsēta pieredzējusi gandrīz nepārtrauktas artilērijas apšaudes un dronu uzbrukumus.
Tagad komunālie dienesti cer izmantot neparasto pārtraukumu, lai paveiktu darbus, kurus ikdienā uzbrukumu dēļ veikt bija pārāk bīstami.
“Saskaņā ar Ģenerālštāba informāciju pamiers ir spēkā kopš pulksten trijiem. Pašlaik nav ziņu par uzbrukumiem vai ievērojamu dronu aktivitāti. Novēroti tikai izlūkošanas droni. Nav arī ziņu par cietušajiem vai apšaudēm,” vēsta Hersonas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Jaroslavs Šanko.
Foto: REUTERS Hersonas pilsēta Ukrainā
Krievija okupēja Oleškus pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā. Pirms kara tur dzīvoja 24 000 cilvēku, bet tagad palicis aptuveni pusotrs tūkstotis. Kopā ar apkārtējiem ciematiem palīdzība varētu būt nepieciešama līdz pat 6000 cilvēku.
Pilsētā nu jau gadiem nav elektrības un tekoša ūdens, trūkst medikamentu un pārtikas. Iedzīvotāji raidsabiedrībai BBC stāstījuši, ka izdzīvošanai nācies vārīt un ēst pat nezāles. Izbraukšanu apgrūtina mīnētie ceļi un dronu uzbrukumi.
Vienošanās par pamieru paredzēta līdz 1. novembrim, evakuācijai jāsākas jau ceturtdien, taču Hersonas amatpersonas norāda, ka Krievija līdz šim regulāri pārkāpusi dažādas vienošanās.
“Ir pāragri kaut ko teikt. Pagaidīsim, jo ienaidniekam, īpaši krieviem, uzticēties nevar. Pamiers izsludināts arī agrāk, taču Hersonā tas neko nemainīja. Pilsētu ik dienu apšauda ar visdažādākajiem ieročiem. Šāds klusums pat var būt satraucošs,” spriež Hersonas galva Šanko.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raizējas, ka Krievija atbrīvos no mīnām galvenokārt ceļus uz okupētajām teritorijām, nevis uz Ukrainas kontrolēto krastu. Pastāv arī bažas, ka humānā operācija tiks izmantota Kremļa propagandai, lai mākslīgi parādītu Krievijas miera centienus. Pamiers gan attiecas tikai uz šo apgabalu, jo citviet Ukrainā Krievijas uzbrukumi turpinās.
