Latvijas sociālajos medijos arvien biežāk tiek daudzināta karnivoru diēta (carnivore diet). Tās piekritēji uzturā lieto gaļu, olas, subproduktus un noteiktus piena produktus, piemēram, sviestu. Viņi parasti atsakās no dārzeņiem, augļiem un graudaugiem.
Diētas sludinātāji bieži stāsta, ka tā palīdz izārstēt hroniskas slimības un zaudēt lieko svaru, uzlabo garīgo veselību, veicina labsajūtu un palielina enerģiju. Taču lielākoties ieguvums ir īslaicīgs, un zinātniekiem nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir iedomāts. Taču ilgtermiņā karnivoru diēta var kaitēt veselībai. Ēdot tikai dzīvnieku produktus, var trūkt svarīgu uzturvielu: C, B1 un B9 vitamīna, magnija, kalcija, kālija un šķiedrvielu. Tas un lielais olbaltumvielu daudzums var izraisīt muskuļu krampjus, aizcietējumus, podagru un nieru traucējumus. Savukārt lielais piesātināto tauku daudzums ilgtermiņā ir saistīts ar sirds un asinsvadu problēmām.
Rietumos gaļēdāju diēta nereti tiek saistīta ar vīrišķību. To reklamējuši vairāki ietekmīgi influenceri, kuru galvenā mērķa auditorija ir vīrieši.
Viņu vidū ir komiķis un ASV populārākā raidieraksta vadītājs Džo Rogans un pretrunīgi vērtētais psihologs Džordans Pītersons. Atsevišķus diētas aspektus, piemēram, izvairīšanos no augu eļļām un lielu gaļas patēriņu popularizē arī ASV veselības ministrs Roberts Kenedijs jaunākais.
Latvijas sociālajos medijos gaļēdāju diētu aktīvi sludina Pēteris Valdmanis, kurš sevi sauc par “karnivoru uztura treneri”.
“Katrs cilvēks, kurš sāk nopietni domāt par savu veselību, gribot vai negribot kļūst par konspirācijas teoristu, jo viņš sāk uzdot pārāk daudz jautājumu,” sacīja Valdmanis.
Viņa kanālos dažādās sociālo mediju platformās nereti izskan, ka senais cilvēks pārticis no gaļas un tādēļ arī mēs esam šādam uzturam radīti.
Taču pētījumi liecina, ka tā gluži nebija. Senie cilvēki ēduši ļoti dažādu pārtiku – gan gaļu un zivis, gan riekstus, graudus un ogas.
Šomēnes vairākus video Valdmanis veltījis piesātinātajām taukskābēm, kuras karnivoru diētā cilvēks uzņem īpaši daudz.
Tās paaugstina tā sauktā sliktā holesterīna līmeni un līdz ar to ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimību risku. Valdmaņa kanālos uztura konsultante, ķīmiķe un homeopāte Silvija Ābele to noliedza: “Piesātinātie tauki un vairāk tauku uzturā nav saistīti ar kardiovaskulāro notikumu augstāku risku.”
Vai taisnība? “Re:Check” jautāja Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras pētniecei Evai Šmitei.
“Piesātinātās taukskābes, ja mēs skatāmies gan uz lieliem randomizētiem kontrolētiem, gan kohortas pētījumiem, tad tie dati ir viennozīmīgi – augstāks piesātināto tauku patēriņš korelē ar dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām,” atzina Šmite.
Zinātnieki par zelta standartu cēloņsakarības pētīšanā uzskata kontrolētos nejaušinātos pētījumus – tādus, kuros vienu grupu pakļauj kādam noteiktam faktoram, bet otru – ne. Apkopojot 15 šādus pētījumus, zinātnieku organizācija “Cochrane” 2020. gadā secināja, ka, samazinot piesātināto taukskābju daudzumu uzturā, pazeminās kardioloģisko notikumu un slimību risks.
Šmite skaidroja, ka liela nozīme ir arī piesātināto taukskābju avotam: “Piemēram, mēs paņemtu līdzīgā daudzumā – teiksim, porcijā 20 gramu piesātināto taukskābju no sviesta un 20 gramu piesātināto no cietā siera. Tad cietais siers nepasliktinās mūsu lipīdu profilu, savukārt sviests radīs nevēlamu efektu.”
Pētījumi liecina, ka piesātinātos taukus labāk uzņemt ar raudzētiem piena produktiem nekā ar sarkano gaļu un sviestu.
Savukārt Stradiņa slimnīcas uztura speciāliste Linda Gerda Skudra norādīja, ka veselībai arī svarīgi, ar ko aizstāj piesātinātos taukus: “Vai un cik liels būs ieguvums veselībai, ja piesātināto tauku būs ļoti maz, bet to vietā būs daudz vairāk cukuru, vienkāršo ogļhidrātu? Piesātinātie tauki ir jāaizvieto ar labvēlīgākajiem nepiesātinātajiem tauku avotiem.”
Vienā video Ābele minēja arī kādu pētījumu, kas liecinot – tie, kuri ēd vairāk piesātināto tauku, dzīvo ilgāk. “Kad cilvēkiem mērīja dzīvildzi, patiesībā tiem, kuriem bija piesātinātie tauki vairāk uzturā, bija lielāka dzīvildze – ilgāka nekā tiem, kam maztauku uzturs. Un tagad es runāju par pētījumu, kas saucas PURE study.”
PURE ir starptautisks projekts, kurā pēta urbanizācijas ietekmi uz cilvēku veselību. Vienā no projekta publikācijām tiešām secināts tas, ko pauž Ābele. Taču pētījumu ir kritizējuši vairāki citi zinātnieki, un tam ir daudz trūkumu, ko atzīst paši autori.
Turklāt ir daudzi pētījumi, kuros secināts pretējais. Proti, piesātinātās taukskābes mirstību palielina vai daudz neietekmē, nevis to samazina.
Ābele arī iebilst pret bieži lietoto iedalījumu sliktais un labais holesterīns, kā arī stāsta, ka “konvencionālā medicīna” cenšas mūs iebaidīt.
Holesterīns ir taukviela, ko organisms izmanto, lai, piemēram, ražotu hormonus un D vitamīnu. “Sliktais” jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns ar asinsriti dodas pie šūnām. “Labais” ir augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns, kas ceļo uz aknām, kur to izvada no organisma. Vai tiešām “slikto” holesterīnu cenšas samazināt bez pamata?
“Es domāju, ka tas varētu būt aktualizējams jautājums, vai mēs turpinām tā tiešām teikt sliktais un labais, jo patiesi katram ir sava funkcija organismā un nav tā, ka zema blīvuma holesterīns būtu tāds sliktais, ka mēs gribētu, lai mums vispār organismā tā nav,” pauda uztura speciāliste Skudra.
Taču kas par daudz, tas par skādi.
“Bet ir ļoti pārliecinoši dati, ka, ja ir paaugstināts [holesterīna] līmenis (..), tas veicina aterosklerotisko kardiovaskulāro notikumu risku. Proti, ka tas veicina, ka asinsvadu sieniņās veidojas tā sauktie nogulsnējumi, kas tālāk var veicināt asinsvadu sašaurināšanos un ar to saistītās kardiovaskulārās slimības,” skaidroja Skudra.
“Re:Check” rakstiski lūdza Ābelei informācijas avotus. Viņa atsūtīja garu sarakstu, kurā bija tikai dažas akadēmiskas publikācijas. No tām vairums bija pretrunīgas, neapstiprināja viņas pausto vai bija par pilnīgi citu tematu.
