400 tūkstošu iedzīvotāju lielā Islande kopš neatkarības iegūšanas 1944. gadā ir stingri iestājusies par savu suverenitāti. Taču, pienākot grūtākiem laikiem, Islandē allaž ir notikušas diskusijas par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).
Krīzes mudina meklēt stiprākus partnerus
Arī pēdējos mēnešos tas ir galvenais sarunu temats, jo pēc dažām dienām Islandē notiks balsojums par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par valsts pievienošanos blokam.
2008. gadā Islande piedzīvoja finanšu sistēmas sabrukumu un valsts nonāca uz maksātnespējas sliekšņa. Islandi pārņēma plaši protesti, kas noveda pie valdības atkāpšanās un parlamenta ārkārtas vēlēšanu sarīkošanas. Tajās uzvarēja partijas, kas solīja uzsākt iestāšanās sarunas ar ES.
2010. gadā Islande sāka iestāšanās sarunas ar ES, taču pēc 2013. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām pie varas atgriezās eiroskeptiskās partijas, kas apturēja sarunas.
Debates ir diezgan konstruktīvas
Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa teritoriālās pretenzijas uz Dānijai piederošo Grenlandi arī Islandē ir radījušas bažas par valsts drošību nestabilajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Tāpēc Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira šī gada sākumā paziņoja, ka tiks rīkots referendums par to, vai vajadzētu atsākt sarunas par pievienošanos ES.
Foto: AFP, JONATHAN NACKSTRAND Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira
Politikas analītiķis Hallgrimurs Odsons sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka šis jautājums nav saistīts tikai ar notikumiem pasaulē: “Mūsu iekšpolitiskās debates šovasar lielā mērā ir par mūsu pašu problēmām un interesēm, un tās daudz vairāk ir saistītas ar ekonomiku, suverenitāti, lēmumu pieņemšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, nevis ar to, kas notiek mums apkārt pasaulē.”
Odsons pastāstīja, ka Islandē notiek nopietnas diskusijas par to, kādi būtu ieguvumi un zaudējumi, pievienojoties ES. “Un cilvēku viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Tas ir atkarīgs no nozares, politiskajiem uzskatiem un citiem personiskajiem ieskatiem.
Jā, var teikt, ka šis jautājums sadala cilvēkus divās nometnēs, un, kad es saku, ka aptaujās attiecība ir 50 pret 50, tad tā tas arī ir. Tāpēc ir ļoti grūti prognozēt, kā viss beigsies. Tomēr es teiktu, ka kopumā šīs ir bijušas diezgan konstruktīvas debates. Protams, kaut kur notiek arī strīdi, taču kopumā debates ir bijušas pieklājīgas un visādā ziņā demokrātiskas,” uzskata Odsons.
Krievijas iejaukšanās pazīmju pagaidām nav
Tie, kuri atbalsta sarunu atsākšanu ar ES, uzsver, ka tas dotu iespēju Reikjavīkai saprast, ko Brisele ir gatava piedāvāt un vai tas atbilstu Islandes interesēm.
Savukārt sarunu pretinieki pēc būtības neatbalsta ideju par Islandes pievienošanos ES, intervijā Latvijas Radio norādīja analītiķis Kristins Hroubjartsons:
“Viņi runā par suverenitātes zaudēšanu, varas nodošanu Briselei, kontroles zaudēšanu pār dabas resursiem, piemēram, zivīm, un to, ka tas būtu slikti lauksaimniecībai. Viņi arī uzsver, ka Eiropas Savienības ekonomiskie rādītāji ir vājāki salīdzinājumā ar ASV.
Savukārt uz otras puses argumentiem viņi atbild, norādot, ka sarunu procesā būtu jāiegulda daudz laika, resursu un naudas. Viņuprāt, šis laiks būtu jāvelta ekonomikas uzlabošanai.”
Pēdējos gados ir notikuši aktīvi Krievijas centieni iejaukties Eiropas valstu demokrātiskajos procesos. Uz jautājumu, vai Islandē pirms referenduma ir novēroti ārēji mēģinājumi ietekmēt balsojumu, Hroubjartsons atbildēja noliedzoši. “Abas nometnes viena otrai pārmet dezinformācijas izplatīšanu vai patiesības slēpšanu, kā arī to, ka atsevišķi jautājumi tiek pasniegti pārāk vienkāršoti vai ne līdz galam godīgi. Taču līdz šim mēs neesam novērojuši nekādu ārvalstu iejaukšanos,” apgalvoja analītiķis.
Islande jau ir cieši integrēta ES tirgū
Ja referendumā vairākums Islandes pilsoņu atbalstīs sarunu atsākšanu ar ES, tad tiks dots starts sarunu procesam, kas ilgs vairākus gadus. Pēc sarunu noslēguma Islandē tiks rīkots vēl viens referendums par to, vai valstij būtu jāpievienojas ES.
Bet, kas notiks, ja sestdienas balsojumā vairākums islandiešu pateiks “nē” sarunu atsākšanai ar Briseli?
Hallgrimurs Odsons uzskata, ka tādā gadījumā šis jautājums uz kādu laiku tiktu nolikts malā, taču viņš ir pārliecināts, ka tas nekur nepazustu:
“Es domāju, ka Islandei, kas jau ir cieši integrēta Eiropas Savienības vienotajā tirgū, vienmēr var rasties ārēji apstākļi, kas no jauna aktualizētu šo jautājumu. Kad tas varētu notikt, ir grūti pateikt. To varētu izraisīt arī citi ārēji faktori, kas saistīti ar aizsardzību un drošību, īpaši ar tirdzniecību. Tieši tā izpaužas ģeopolitika un nenoteiktība, ko mēs redzam sev apkārt. Taču stabilā pasaulē šim jautājumam uz ilgu laiku varētu pielikt punktu.”
Jau kopš 27. jūlija Islandes pilsoņiem ir iespēja piedalīties iepriekšējā balsošanā. Līdz šim šo iespēju ir izmantojuši vismaz 35 tūkstoši cilvēku jeb 13 % balsstiesīgo islandiešu.
