Iepriekšējā tiesas sēdē apsūdzētā Uļmana advokāts Egons Rusanovs pieteica noraidījumu vienai no tiesnesēm Signei Kalniņai. Tāpat aizstāvības puse pieteica noraidījumu prokuroram Aldim Lasmanim. Uļmana aizstāvis Rusanovs to pamatoja ar faktu, ka prokurors un tiesnese ir piedalījušies citas krimināllietas iztiesāšanā, kurā tika lemts par soda mēru personām, kas pirmās instances tiesā liecināja Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Šos pieteikumus tiesa trešdien skatīja slēgtā sēdē un publiski paziņoja vien nolemto.
“Tiesas kolēģija nolēma nepieņemt Egona Rusanova pieteikto noraidījumu prokuroram Aldim Lasmanim un Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Signei Kalniņai,” informēja tiesnesis Guntars Kveska.
Tiesnesis skaidroja, ka noraidījums netika pieņemts, jo tiesas ieskatā abas krimināllietas nav savstarpēji saistītas, bet pats noraidījums ir pieteikts ar mērķi raisīt šaubas par sniegto liecību ticamību un pieļaujamību.
Tiesas kolēģijas ieskatā abu šo liecinieku liecības ir vērtējamas kopsakarā ar citiem pierādījumiem, kas tiks pārbaudīti turpmākajā iztiesāšanas laikā. Lēmums nav pārsūdzams.
Rusanovs atbildēja: “Protams, tās ir tiesas tiesības. Es respektēju tiesas lēmumu. Pilnu lēmumu es neesmu redzējis, iespējams, ka tuvākajā laikā ar to iepazīšos. Bet nekādus komentārus par to es neizteikšu.”
Prokurors aizstāvības neveiksmīgo mēģinājumu viņu noraidīt vērtē kā sava darba augstu novērtējumu.
Lietas iztiesāšana var turpināties esošā dalībnieku sastāvā. Tiesa ķērās klāt arī lūgumam grozīt drošības līdzekli apcietinājumu apsūdzētajam Uļmanam, kas bija saistīts ar iesniegtajiem dokumentiem, kuri norādīja uz veselības stāvokļa izmaiņām. Arī šis lūgums tika noraidīts.
Prokurors Lasmanis komentēja: “Nav pamata atcelt vai grozīt drošības līdzekli, lai netiktu traucēts iztiesāšanas process.”
Atbildot uz jautājumu, vai tādus riskus saskata, prokurors atbildēja apstiprinoši. “Jā, protams. Un es uz tiem arī norādīju tiesai. Bet publiski, ņemot vērā, ka tā bija slēgta tiesas sēde, es šobrīd viņus nevaru atklāt,” viņš sacīja.
Rusanovs uzsvēra, ka respektē tiesas lēmumu.
Pabeidzot skatīt šos jautājumus, tiesa varēs turpināties ar liecinieku nopratināšanu.
“Šodienas tiesas sēde nebija ilgākais lūgumu izskatīšanas moments. Tāpēc, ka arī visas iepriekšējās tiesas sēdes faktiski dažādi lūgumi tika izskatīti,” skaidroja Bunkus ģimenes aizstāvis Lauris Matisāns.
Cietušo puse lieciniekus neesot pieteikusi un to neplāno darīt. Grib, lai tiesvedība ātrāk beigtos.
“Mana kā vērotāja no malas viedoklis ir, ka tas ir viens no veidiem, kā aizstāvība mēģina novilcināt tiesu. Ar dažādiem paņēmieniem. Tajā skaitā šis var būt viens no tiem. Protams, šie abi jautājumi mūsu kā cietušo ieskatā bija ļoti būtiski. Gan šie noraidījumi, gan, protams, ka drošības līdzeklis,” komentēja cietušais Kaspars Bunkus.
KONTEKSTS:
Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā Mežaparkā pie Rīgas Brāļu kapiem savā automašīnā “Range Rover”. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem numuriem aprīkota automašīna.
Rīgas pilsētas tiesa 2024. gada 29. oktobrī, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā trīs apsūdzētos pirmajā instancē atzina par vainīgiem, uzņēmējiem Mihailam Uļmanam un Aleksandram Babenko piemērojot 15 gadu cietumsodus un trīs gadus probācijas uzraudzību, bet Krievijas pilsonim Viktoram Krivošejam – mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trim gadiem.
Spriedumu lietas dalībnieki pārsūdzēja, tādēļ 2025. gada 16. oktobrī Rīgas apgabaltiesā krimināllietu sāka skatīt apelācijas instancē.
