Naktī uz trešdienu, 11. novembri, brīdinājums par apdraudējumu gaisa telpā bijis izsludināts arī Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas, Balvu, Aizkraukles, Jēkabpils, Madonas, Cēsu, Smiltenes un Gulbenes novadā – šajos novados brīdinājums atcelts.
NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji bija aktivizēti Baltijas gaisa telpā.
Sākotnēji 10. novembrī plkst. 23.25 oranžais brīdinājums tika izsludināts Ludzas novadā. NBS jūras kapteinis Seldzis Grasmanis intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvijas gaisa telpā bija ielidojuši divi lidaparāti un tika aktivizēti Baltijas gaisa patrulēšanas iznīcinātāji.
Vēlāk plkst. 23.39 dzeltenais brīdinājums par iespējamu brīdinājumu tika izsludināts Krāslavas un Augšdaugavas novadā par tuvojošos lidaparātu no Baltkrievijas. Neilgi pāri pusnaktij Krāslavas novadā apdraudējums tika paaugstināts uz oranžu. Grasmanis paskaidroja, ka lidaparāts, kas izraisīja šos brīdinājumus, Latvijas teritoriju nesasniedza un netika novērots radaru ekrānos. Plkst. 00.35 atcelti iespējamie apdraudējumi šajos novados.
Savukārt plkst. 01.25 izsludināts apdraudējums gaisa telpā Balvu novadā sakarā ar trīs lidaparātu tuvošanos, kas, nepārkāpjot Latvijas robežu pagriezās uz Ziemeļiem Krievijas teritorijā. Brīdinājums plkst. 02.16 atcelts.
Grasmanis stāstīja, ka plkst. 2.24 tika izsludināts dzeltenais brīdinājums, kas vēlāk paaugstināts uz oranžu dēļ viena lidaparāta. Tas šoreiz tuvojās no Lietuvas. Baltijas iznīcinātāju pavadīts, tas šķēršoja Jēkabpils, Cēsu, Smiltenes un Gulbenes novadu, kur arī uz laiku bija spēkā brīdinājumi.
Gaisa telpas apdraudējumi izsludināti arī Lietuvā un Igaunijā
Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra (NKVC) vadītājs Vilmants Vitkausks LRT radio informēja, ka brīdinājums izsludināts Panevēžas apriņķī, Biržu un Pasvales rajonos.
Savukārt Igaunijā brīdinājums izsludināt Tartu, Jegevas, Vīlandes, Valgas, Veru un Pelvas apkārtnē.
Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā – līdzīgi incidenti iespējami
NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi uzrauga gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.
NBS jau iepriekš atgādināja – kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.
NBS iedzīvotāju apziņošanai izmanto divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus:
Glābēji atgādina, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā:
Ja atrodies apdraudētajā teritorijā:
Foto: Sargs.lv Divu sienu princips
Ja neatrodies apdraudētajā teritorijā:
KONTEKSTS:
Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.
Pirmo reizi šogad tas bija naktī uz 25. martu, kad Krāslavas novadā nokrita drons, kas bija daļa no Ukrainas operācijas pret Krieviju. Maijā cilvēki Latgalē brīdinājumu saņēma kopumā deviņas reizes, četrus no tiem – trīs dienu laikā. Vienā no gadījumiem brīdināja arī vairāku Vidzemes novadu iedzīvotājus. Vairumā gadījumu droni Latvijas gaisa telpā netika konstatēti vai arī to ātri pameta. Tomēr naktī uz 7. maiju divi droni ietriecās tukšā naftas bāzē Rēzeknē. Tāpat arī viens drons nokrita un uzsprāga Drīdža ezerā. Iepriekš līdzīgs gadījums bija 2024. gadā naktī uz 7. septembri Rēzeknes novadā, kur nokrita “Šahed” drons.
2026. gada 8. jūnijā sabiedroto iznīcinātāji no Francijas pirmo reizi notrieca Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu. Drons tika notriekts teritorijā starp Rēzekni un Kārsavu, bet tā atlūzas nav atrastas.
Savukārt otro reizi NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no ārvalstīm ielidojušu dronu notrieca 14. augustā, Balvu novada Rugāju pagastā. Secināts, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kurš Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas teritorijas ielidoja, visticamāk, Krievijas elektromagnētiskās karadarbības ietekmē.
