ĪSUMĀ:
Kā ievēl Kneseta deputātus?
Izraēlā – gluži tāpat kā Latvijā – parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Konstitūcija paredz, ka Kneseta deputātus izvēl otrdienā, Hešvanā jeb ebreju kalendāra otrajā civilajā mēnesī vai astotajā reliģiskajā mēnesī, kas parasti iekrīt laikā starp oktobri un novembri.
Šī diena visā valstī ir brīvdiena. Šogad jau no iepriekšējā vakara 20.00 iedzīvotājiem visā valstī būs pieejams arī bezmaksas sabiedriskais transports.
Izraēlā balsstiesīgi ir aptuveni 7,3 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tas ir aptuveni 71 % no Izraēlas kopējā iedzīvotāju skaita.
Vēlētāju aktivitāte Izraēlā parasti ir augsta un iepriekšējās vēlēšanās savu balsi nodeva 70,63 % balsstiesīgo vēlētāju jeb gandrīz 5 miljoni cilvēku.
Tiesa, vēlēt nevarēs ikkatrs pilngadību sasniegušais Izraēlas kontrolēto zemju iedzīvotājs. Dalība tajās būs liegta apmēram 3 miljoni pieaugušo, kas mīt Izraēlas kontrolētajās Gazas joslā, okupētajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē.
Šajās teritorijās balsot drīkstēs tikai ebreju izcelsmes izraēlieši un Izraēlas palestīniešu pilsoņi (aptuveni 1,2 miljoni) un Rietumkrasta kolonisti (apmēram 750 tūkstoši cilvēku).
Vēlēšanās nedrīkstēs piedalīties arī lielākā daļa ārzemēs dzīvojošo Izraēlas pilsoņu, jo balsošana pa pastu nav pieejama. Ir gan atsevišķi izņēmumi, kas attiecas uz izraēliešu diplomātiem un sūtņiem, kuri savu balsi nodeva jau 20. oktobrī Izraēlas ārvalstu pārstāvniecībās.
Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no 7.00 līdz 22.00 un ikvienam, kas arī vēl slēgšanas brīdī stāvēs rindā, būs iespēja nobalsot.
Parlamentā iekļūst 3,25 % slieksni pārsniegušās partijas
Parlamentā iekļūst tikai tās partijas, kas pārsniegušas 3,25 % slieksni jeb saņēmušas vismaz tik lielu vēlētāju atbalstu. Lai iegūtu vairākumu, partijai ir nepieciešama vismaz 61 no 120 vietām Knesetā, taču realitātē nevienam politiskajam spēkam vēl šādus rezultātus nav izdevies sasniegt.
Mandāti tiek sadalīti proporcionāli katras partijas iegūtajam balsu skaitam valstī, tādējādi partija, kas iegūst 30 % balsu, saņem aptuveni 30 % mandātu.
Tāpēc visbiežāk tiek veidota vairāku partiju koalīcija. Parasti tās izveidošanai dod 28 dienas. Ja tas neizdodas šajā termiņā, iespējams vēl 2 nedēļas ilgs pagarinājums, bet, ja arī tad vairākuma koalīciju izveidot neizdodas, valstī notiek atkārtotas vēlēšanas.
Ideālā gadījumā tiek izveidota vairākuma koalīcija, taču tā nav obligāta. Piemēram, 1993.–1996. gadā Izraēlā bija divas mazākuma valdības Ichaka Rabīna un tad – Šimona Peresa vadībā.
Pašreizējo Izraēlas koalīciju veido Netanjahu pārstāvētā labējā partija “Likud”, finanšu ministra Becaela Smotriča kolonistus atbalstošā partija “Reliģiskais cionisms” un nacionālās drošības ministra Itamara Ben-Gvira galēji labējā partija “Ebreju vara”.
Iepriekš valdībā bija arī ultraortodoksālās ebreju partijas “Apvienotais Toras jūdaisms” un “Šas”, taču tās 2025. gadā valdību pameta, lai gan turpina tās lēmumus atbalstīt.
Šīs būs jau sestās parlamenta vēlēšanas septiņu gadu laikā, taču arī pirmās teju 38 gadu laikā, kas notiek pēc Kneseta pilnā pilnvaru termiņa beigām jeb 4 gadus kopš tā ievēlēšanas.
Netanjahu valdībai arī pieder rekords visīsāk valdījušā Kneseta godā – 21. Knesets 2019. gadā viņa līderībā noturējās vien piecus mēnešus.
Foto: REUTERS, Ronen ZvulunIzraēlas premjerministrs Benajmins Netanjahu
Netanjahu – rekordists valdības vadītāja amatā
Izraēlā – arī gluži tāpat kā pie mums – nav tādu likumu, kas aizliegtu kādai personai atkal un atkal atgriezties premjera krēslā. Kopš valsts dibināšanas 1948. gadā tai ir bijuši 14 premjerministri.
Netanjahu amatā bijis visilgāk jeb aptuveni 19 gadus trīs atsevišķos termiņos laikā no 1996. līdz 1999. gadam, no 2009. līdz 2021. gadam un no 2022. gada līdz šim brīdim.
Līdzīgus rezultātus izdevies sasniegt vien Dāvidam Ben Gurionam, kas bija viens no Izraēlas valsts dibinātājiem un tās pirmais premjers laikā no 1948. līdz 1954. gadam un atkārtoti no 1955. līdz 1963. gadam, tātad kopumā šajā amatā pavadījis 14 gadus.
Kas ir svarīgākie iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumi valstī?
Kneseta vēlēšanas notiek ļoti nokaitētā laikā, kad pašu Izraēlu satricinājuši vairāki iekšpolitiski un arī starptautiski nozīmīgi jautājumi.
Lai arī ASV joprojām ir tās nesatricināms sabiedrotais, Eiropas Savienībā arvien pastiprinās šīs valsts virzienā vērsta kritika un pat sankcijas, kas saistītas ar karadarbību Gazā un kolonistu vardarbību Rietumkrastā.
Arī Izraēlā 7. oktobra notikumi arvien kā svaiga un asiņojoša rēta dominē starp vēlētājiem aktuāliem jautājumiem. Proti, izskan aicinājumi izvērtēt kļūdas un saukt pie atbildības vainīgos arī Izraēlas pusē.
Šajā ziņā arvien ciešāks mezgls savelkas ap Netanjahu. Šī gada septembrī izraēliešu izdevums “Haaretz” rakstīja, ka viņš, patiesībā, bija saņēmis pat vairākus brīdinājumus no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Ēģiptes izlūkiem par iespējami smagu “Hamās” uzbrukumu. Valsts galvu turklāt par to bija brīdinājusi arī Izraēlas iekšējās drošības aģentūra. Sabiedrībā kritiku izpelnījusies arī viņa reakcija pēc šī uzbrukuma – gan arvien paplašinot karadarbību, vēršoties pret “Hamās” un citiem Irānas atbalstītajiem kaujiniekiem reģionā, gan lēnais un brīžiem pretrunīgais darbs, atbrīvojot palestīniešu kaujinieku sagrābtos ķīlniekus.
Aktuāls ir arī jautājums par ultraotrodoksālo ebreju atbrīvošanas no militārā dienesta. Daļā sabiedrības to uzskata par netaisnīgu militārā sloga sadalījumu, kamēr Netanjahu valdība uzstāj, ka Toras studijas ir daļa no valsts pamatvērtībām, tāpēc atbrīvošana no dienesta ir attaisnojama.
Vēl valstī aktuāla ir tiesu sistēmas reforma, Netanjahu cenšoties ierobežot Augstākās tiesas pilnvaras. Pašreizējā premjera kritiķi to uzskata par draudiem demokrātijai, jo reforma paredzētu lielu valdības lomu tiesnešu iecelšanā, kamēr reformu atbalstītāji uzstāj, ka šāds solis tikai palīdzētu atjaunot demokrātisku līdzsvaru starp tautas ievēlētu parlamentu un tiesu varu.
Izraēlas iedzīvotājus arī satrauc pieaugošā dzīves dārdzība un visapkārt Izraēlai notiekošā karadarbība. Netanjahu bija solījis pilnīgu uzvaru pār kaujiniekiem “Hamās” un “Hizbullāh”, kā arī tos atbalstošo Irānu, taču asinsizliešana turpinās un šī nu jau paplašinātā kara Tuvajos Austrumos sekas jūt arī tālu prom ārpus reģiona.
Kas ir pašreizējā premjera spēcīgākie sāncenši?
Šajās vēlēšanās piedalīsies 38 partijas, no kurām 3,25 % slieksni varētu sasniegt 11.
Par galveno Netanjahu konkurentu šajās vēlēšanās uzskata Izraēlas Aizsardzības spēku (IDF) bijušo ģenerālštāba priekšnieku Gadi Eizenkotu un viņa partiju “Jašar” jeb tulkojumā no ivrita – “godīgs” vai “taisnīgs”.
Foto: REUTERS, Amir CohenIzraēlas Aizsardzības spēku (IDF) bijušais ģenerālštāba priekšnieks un spēcīgākais Netanjahu sāncensis uz premjera amatu Gadi Eizenkots
Eizenkotu eksperti raksturo kā spilgtu Netanjahu kontrastu – viņš ir karavīrs, drošības sargs un cilvēks, kas nācis no pieticīgām aprindām. Pretējā pusē – arī izbijis karavīrs, taču augstos valdības amatos ilgi bijušais Netanjahu, kuram izvirzītas trīs apsūdzības korupcijā un pret kuru Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi orderi par kara noziegumiem Gazas joslā.
Politikā ienācis tikai pirms 4 gadiem, Eizenkots šobrīd ir arī valdības opozīcijas līderis. Lai arī politiķis daudzos jautājumos Netanjahu patiešām iebilst, viņš līdz šim gan bijis gana izvairīgs no konkrētas nostājas jautājumos, kas saistīti ar palestīniešu nākotni – respektīvi, divu valstu risinājumu un stingru vēršanos pret jaunu kolonistu apmetņu izveidi okupētajā Rietumkrastā.
Komentējot divu valstu risinājumu, Eizenkots vērtējis, ka šis jautājums ir smags un sarežģīts un vienkārša risinājuma tam nav, savukārt kolonistu apmetnes viņš pamatā atbalsta,
taču iebildis pretrunīgi vērtētās E1 apmetnes celtniecībai okupētajā Rietumkrastā.
Iekšpolitikā par Eizenkota trumpi kļuvis viņa aicinājums veikt pilnīgu izmeklēšanu par izlūkošanas kļūdām, kuru dēļ bija iespējams “Hamās” iebrukums Izraēlā 7. oktobrī. Viņam šī diena un tai sekojošā karadarbība ir īpaši tuvs jautājums. Proti, viņa 25 gadus vecais dēls Gals Meirs Eizenkots 2023. gada beigās gāja bojā militārās operācijas laikā Gazā, kuras mērķis bija atgūt Izraēlas ķīlnieku mirstīgās atliekas.
Vēl par iespējami spēcīgu Netanjahu pretinieku tandēmu uzskata divus Izraēlas bijušos premjerus – Naftali Benetu un Jairu Lapidu ar partiju “Kopā”. Abu vadītajai aliansei izdevās 2021. gada vēlēšanās gāzt Netanjahu. Toreiz viņi izveidoja tādu valdību, kurā ietilpa liberālas un konservatīvas partijas, kā arī pirmo reizi Izraēlas vēsturē – islāmistiska arābu partija. Šī valdība gan pastāvēja tikai pusotru gadu.
Foto: AP Photo/Ohad Zwigenberg, Ohad ZwigenbergIzraēlas premjera Benjamina Netanjahu galvenais konkurents, labējais politiķis Naftali Benets
Spēcīgs vēlēšanu sacensību dalībnieks ir arī Kneseta deputāta un bijušā finanšu ministra Avigdora Lībermana partija “Izraēla – mūsu mājas”. Lībermans savulaik bijis ciešs Netanjahu sabiedrotais. Tiesa, vēl radikālāks nekā Netanjahu savos uzskatos, Lībermans 2018. gadā Netanjahu valdību pameta, kritizējot premjeru pārāk maigā attieksmē pret palestīniešu kaujiniekiem Gazā.
Ne Benets, ne Lībermans neatbalsta divu valstu risinājumu un arī nav vērsušies pret kolonistiem Rietumkrastā.
Tiesa, abi jau solījuši uzvaras gadījumā pēc vēlēšanām nekavējoties sākt darbu pie valdības veidošanas un ātri pieņemt virkni likumu, kas turpmāk varētu aizliegt Netanjahu piedalīties vēlēšanās. Piemēram, abi rosina noteikti premjerministra pilnvaru termiņa ierobežojumus un aizliegumu personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta, ieņemt premjerministra amatu.
Vēl par spēcīgiem kandidātiem uz vietu Knesetā uzskata četras partijas, kas galvenokārt pārstāv arābu minoritāti – tās ir “Hadash”, “Taal”, “Raam” un “Balad”, kā arī kreiso spārna partija “Demokrāti”, ko vada bijušais ģenerālis Jairs Golans.
Arābu partijas gandrīz vēlēšanām gan nepielaida, vai vismaz tā septembra beigās lēma Centrālā vēlēšanu komisija, kas uzskatīja, ka šie politiskie spēki atbalsta bruņotu cīņu pret Izraēlu. Augstākā tiesa gan drīz vien šo lēmumu atcēla un atzīmēja, ka komisijas lēmums neatbilst likumā noteiktajām prasībām par partiju izslēgšanu.
Netanjahu popularitāte krīt
Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka, ja vēlēšanas notiktu jau šodien, Netanjahu partija tajās saņemtu aptuveni 16–24 % balsu, kamēr pašreizējai koalīcijai lojālās partijas, visticamāk, saņemtu ne vairāk kā 47 % vēlētāju atbalstu.
Neraugoties uz to, spožu uzvaru pagaidām neparedz arī Netanjahu sāncenšiem.
Izdevums “Haaretz” atzīmē, ka liela loma vēlēšanās ir demogrāfijai. Proti, aptuveni 12 % vēlētāju Izraēlā ir ultraortodoksāļi jeb haredi, bet vēl 13 % ir tā dēvētie “nacionālie reliģiozie”.
No viņiem, visticamāk, nāks pamata atbalsts pašreizējam valdības vadītājam. Respektīvi, haredi ierasti priekšroku dod kopienas un rabīnu ieteikumiem tam, par ko balsot. 86 % no šiem Izraēlas iedzīvotājiem iepriekšējās vēlēšanās atbalstīja ultraortodoksāļu partijas, kas pēdējos gados izveidojušas stabilu aliansi ar Netanjahu.
Haredi arī vēsturiski ir devuši priekšroku jebkurai valdībai, kas nodrošināja finansējumu autonomajām skolām un atbrīvoja viņus no dienesta armijā, vai arī aizstāvēja citas viņu intereses.
Abas šīs vēlētāju grupas arī cieši iebilst pret Naftali Benetu un īpaši Gadi Eizenkotu, kas tomēr ir runājis par jaunu apmetņu ierobežošanu Rietumkrastā un kolonistu vardarbības apkarošanu.
