ĪSUMĀ:
Ar vairāk nekā 100 dekrētiem ierobežo sieviešu un meiteņu tiesības
Kopš 2021. gadā varu Afganistānā atkal pārņēma talibi, rietumvalstis un starptautiskās organizācijas ir situšas trauksmi par sieviešu un meiteņu tiesībām. Piecu gadu laikā Afganistānas “de facto” varas iestādes ir pieņēmušas vairāk nekā 100 dekrētus, ierobežojot sieviešu un meiteņu tiesības, atļaujot bērnu laulības un vīru vardarbību pret sievām, kā arī ierobežojot piekļuvi internetam.
2022. gadā “Taliban” aizliedza meitenēm apmeklēt vidusskolas, bet sievietēm – universitātes. Kopš 2021. gada talibu režīms liedzis iegūt vidējo izglītību aptuveni 2,4 miljoniem meiteņu, liecina UNESCO aprēķini.
Afganistāna pašlaik ir vienīgā valsts pasaulē, kur meitenēm un sievietēm ir oficiāli aizliegts iegūt vidējo un augstāko izglītību, norāda UNESCO.
Tāpat “Taliban” dekrēti ierobežo sieviešu nodarbinātību. Izglītība ir viena no nozarēm, ko visplašāk ietekmēja talibu ieviestie sieviešu nodarbinātības ierobežojumi.
UNESCO paredz, ka līdz 2030. gadam Afganistānā trūks vairāk nekā 11 000 sieviešu skolotāju, kas ietekmēs meiteņu iespējas mācīties arī sākumskolās un pamatskolās. Tomēr aizliegums sievietēm mācīt ietekmēja arī zēnus – kvalificētas sievietes skolotājas aizstāja nekvalificēti skolotāji vīrieši, mazinot skolās iegūto zināšanu kvalitāti.
Afganistānā vairāk nekā 90 % bērnu 10 gadu vecumā nespēj izlasīt vienkāršu tekstu, bet aptuveni 63 % neprot rakstīt, norāda UNESCO. Šādiem ierobežojumiem ilgtermiņā būs graujošas ekonomiskās sekas.
Ierobežojumi skāra arī veselības nozari. Pieaugošais sieviešu darbinieču trūkums veselības aprūpē, ierobežotā piekļuve medikamentiem un medicīniskiem pakalpojumiem, kā arī aizliegums dažās kopienās sievietēm vērsties pie vīriešiem ārstiem, apdraud sieviešu un meiteņu fizisko un garīgo veselību.
Talibi ierobežojumus pamato ar to, ka viņi ievēro sieviešu un meiteņu tiesības saskaņā ar islāma likumu interpretāciju un afgāņu kultūru. Tomēr sekas ir postošas – aptuveni 80 % jaunu sieviešu nemācās, nestudē un nestrādā, 10,7 miljoniem sieviešu un meiteņu ir nepieciešama humānā palīdzība un aptuveni 50 % no sievietēm iziet ārā no mājām tikai vienu vai divas reizes mēnesī pārvietošanās ierobežojumu dēļ.
Afganistānas ekonomika atveseļojas; dzīves kvalitāte neuzlabojas
Afganistānas ekonomika pēc talibu varas pārņemšanas piedzīvoja šoku. Valsts izdevumi strauji samazinājās, inflācija pieauga, mājsaimniecību ienākumi krita, bet traucējumi maksājumu sistēmā un piegāžu ierobežojumi kavēja privātā sektora darbību, piespiežot vairākus uzņēmumus pārtraukt darbību.
Pasaules Banka ziņoja, ka 2021. gadā Afganistānas ekonomika saruka par aptuveni 20 %.
Tomēr drīz Afganistānas ekonomika sāka atveseļoties. To veicināja uzņēmumu spēja pielāgoties jauniem noteikumiem, uzlabotā nodokļu iekasēšana, inflācijas samazināšanās, lauksaimniecības noturība, kā arī kalnrūpniecības un būvniecības nozares.
Afganistānas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc talibu atgriešanās pie varas pieauga. 2021. gadā Afganistānas IKP bija 14,27 miljardi ASV dolāru, bet prognozētais IKP uz 2025. gadu – 17,92 miljardi dolāru.
Tomēr Afganistānas ekonomikas atveseļošanās nenozīmē, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāte uzlabojās un ienākumi palielinājās. Piecu gadu laikā nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju samazinājās. 2021. gadā tas bija 408,63 ASV dolāri, savukārt prognozētais IKP uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā – 377,19 dolāri.
Šādu situāciju, kad IKP pieaug, bet nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju samazinās, Afganistānā ietekmēja strauji pieaugošais iedzīvotāju skaits un sieviešu nodarbinātības ierobežojumi.
Aptuveni 3,7 miljonu afgāņu piespiedu vai brīvprātīgā atgriešanās dzimtenē radīja papildu slogu valsts pakalpojumu sistēmai, kā arī palielināja bezdarba rādītājus, cilvēkiem nespējot atrast darbu.
Tikmēr Pakistānā, kas ir Afganistānas kaimiņvalsts, 2025. gadā IKP bija 407, 31 miljardi ASV dolāru, bet nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju – aptuveni 1600 dolāru.
Pasaules Bankas aplēses liecina, ka 2026. gada martā inflācija Afganistānā palielinājās līdz 7,6 %, samazinot mājsaimniecību pirktspēju. To veicināja pieprasījums pēc pārtikas un pieaugošās pārtikas cenas, kā arī piegāžu ierobežojumi.
Opija magoņu audzēšana samazinās, bet pieaug sintētisko narkotiku izplatība
Pirms “Taliban” nākšanas pie varas Afganistāna bija viens no galvenajiem opija un heroīna eksportētājiem pasaulē – tā nodrošināja aptuveni 80 % no kopējā piedāvājuma. Tomēr 2022. gadā “Taliban” aizliedza opija magoņu audzēšanu visā valstī, samazinot ražošanas apjomus.
Pēc aizlieguma stāšanās spēkā ierobežota opija magoņu audzēšana turpinājās – vieni audzētāji tās atkārtoti iestādīja iznīcinātās ražas vietās, bet citi pārvietoja laukus uz attālākiem reģioniem, izvairoties no talibu varas iestādēm.
Neraugoties uz to, ka audzēšanas apjomi samazinājās, opija pārdošanas tirgi kādu laiku turpināja darboties, jo daudzi audzētāji iepriekš izveidoja ievērojamus krājumus.
ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC) ziņoja, ka 2023. gadā opija piedāvājums Afganistānā samazinājās par aptuveni 95 %. Pēc aģentūras aplēsēm opija piedāvājums samazinājās no 6200 tonnām 2022. gadā līdz 333 tonnām 2023. gadā, savukārt apstrādāto laukumu platība samazinājās attiecīgi no 233 000 hektāru līdz 10 800 hektāriem.
Tas par vairāk nekā 92 % samazināja opija magoņu audzētāju ienākumus – no 1360 miljoniem ASV dolāru 2022. gadā līdz 110 miljoniem dolāru 2023. gadā.
Tomēr 2024. gadā opija magoņu audzēšana pieauga par 19 %, ziņoja UNODC. Kopumā laukumu platība palielinājās līdz 12 800 hektāriem. Lai gan tika reģistrēts pieaugums, salīdzinot ar 2023. gadu, opija magoņu audzēšanas apjomi Afganistānā ir bijuši ievērojami mazāki nekā pirms aizlieguma.
Tiek uzskatīts, ka 2024. gadā opija magoņu audzēšana pieauga, jo audzētāji atrada veidus, kā izvairīties no režīma un apiet aizliegumu.
UNODC 2025. gadā ziņoja, ka opija magoņu audzēšana atkal saruka un apstrādāto laukumu platība samazinājās līdz 10 200 hektāriem. Tādējādi, audzēšanas apjoms samazinājās par aptuveni 20 %.
Tajā pašā laikā Afganistānā pieauga sintētisko narkotiku, it īpaši metamfetamīna, ražošana. 2024. gada nogalē konfiscēto narkotiku apjoms Afganistānā un tās apkārtnē bija par 50 % lielāks nekā gadu iepriekš, ziņo UNODC.
Pēc opija magoņu audzēšanas aizlieguma stāšanās spēkā narkotiku tirgotāji arvien vairāk sāka pievērsties sintētisko narkotiku ražošanai, jo tās ir vieglāk ražot, grūtāk atklāt ražotņu atrašanās vietas un tās ir mazāk jutīgas pret laikapstākļiem.
“Taliban” diplomātiskā uzvara – oficiālā delegācija tiekas ar ES amatpersonām
Lai gan talibiem izdevās izveidot darba attiecības ar virkni valstu visā pasaulē, it īpaši ekonomiskajos un migrācijas jautājumos, Afganistāna joprojām ir lielā mērā starptautiski izolēta. Valstis atsakās atzīt “Taliban” valdību tās īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Kamēr rietumvalstis pieprasa reformas cilvēktiesību jomā, Krievija kļuva par līdz šim vienīgo valsti, kas oficiāli atzina talibu režīmu.
Arī ārvalstu investori nesteidzas ieguldīt finansējumu Afganistānā, bažījoties par to, ka “Taliban” valdība starptautiski netiek atzīta.
Par “Taliban” režīma diplomātisko uzvaru tika nodēvēta šā gada 23. jūnijā notikušā talibu delegācijas tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) un 15 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu amatpersonām.
Tikšanās notika Briselē, aiz slēgtām durvīm.
“Taliban” paziņoja, ka tehniskās sarunas attiecās uz visu Afganistānas pilsoņu, kuriem nav tiesību uzturēties ES, atgriešanu dzimtenē. Tikmēr EK ziņoja, ka sarunās apsprieda afgāņu, kuri ir notiesāti par smagiem noziegumiem vai kuri apdraud valstu drošību, ātrāku repatriāciju.
Lai gan tikšanās notika ārpus oficiālajām ES telpām, šī bija pirmā oficiālā “Taliban” mijiedarbība ar bloku Eiropas teritorijā.
Krieviju un “Taliban” vieno noslēgtā militārā vienošanās
Neraugoties uz to, ka rietumvalstis atsakās oficiāli atzīt “Taliban” režīmu, kas ierobežo sadarbības iespējas, Afganistānai izdevās satuvināties ar Krieviju.
2025. gada aprīlī Krievijas Augstākā tiesa izslēdza “Taliban” no teroristisko organizāciju saraksta, bet jūlijā Krievija oficiāli atzina Afganistānas talibu valdību, kļūstot par pirmo valsti, kas atzina “Taliban” režīma likumību.
Šā gada 27. maijā Krievija un “Taliban” režīms noslēdza vienošanos par militāri tehnisko sadarbību. Vienošanās parakstīšana tiek uzskatīta par svarīgu abu pušu saišu padziļināšanu.
Sākotnēji neviena no pusēm neatklāja vienošanās detaļas, tomēr pēc Centrālāzijas un Pakistānas negatīvām reakcijām
Krievija paziņoja, ka vienošanās paredz Krievijā un Padomju Savienībā ražotās militārās tehnikas remontu un atjaunošanu Afganistānā.
Vienošanās noslēgta laikā, kad starp Afganistānu un Pakistānu gruzd konflikts, kurš lielākajos eskalācijas posmos pāraug par aktīvu apmainīšanos ar triecieniem. Savstarpējie uzbrukumi starp Afganistānu un Pakistānu 2026. gadā notiek regulāri. Abu valstu attiecības pasliktinājās pēc talibu nākšanas pie varas. Pakistānas valdība apsūdz “Taliban” par atbalsta sniegšanu tai naidīgajam grupējumam TTP. Tomēr Afganistāna šis apsūdzības noliedz, apgalvojot, ka neļauj nevienam izmantot tās teritoriju, lai uzbruktu citām valstīm.
No ģeogrāfiskās perspektīvas Afganistāna ir galvenā tranzīta valsts, kas varētu savienot Krieviju ar Arābijas jūru caur Centrālāziju un Pakistānu. Šāda maršruta izveide palīdzētu Krievijai apiet rietumvalstu noteiktās sankcijas.
Afganistāna uzlabo attiecības ar Centrālāzijas valstīm
Kopš 2022. gada Centrālāzijas valstis pārskata savu politiku attiecībā uz Afganistānu, padziļinot attiecības enerģētikas, tirdzniecības un transporta jomā. Tāpat Centrālāzija sniedz humāno palīdzību Afganistānai.
Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna kļuva par vienām no pirmajām valstīm, kas nodibināja kontaktus ar talibiem kopš varas Afganistānā pārņemšanas.
Attiecību normalizācijas process īpaši paātrinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad Centrālāzijas valstis sāka dažādot savas ārpolitiskās attiecības un pievērst lielāku uzmanību reģionālajai integrācijai.
Lai gan neviena no Centrālāzijas valstīm neatzīst “Taliban” valdību, tās ir dibinājušas diplomātiskās un politiskās attiecības ar talibiem. Aktīvākā ir Uzbekistāna, kuras premjers Abdulla Aripovs 2024. gada augustā apmeklēja Kabulu, kļūstot par augstāko amatpersonu, kas apmeklēja Afganistānas galvaspilsētu kopš 2021. gada 15. augusta. Tāpat 2024. gadā Uzbekistāna uzņēma talibu izveidotās Afganistānas Islāma Emirāta vēstnieku reģionā. Šajā gadā Centrālāzijas valstis izslēdza “Taliban” no teroristisko organizāciju sarakstiem.
Centrālāzijas valstis izvairās no jautājumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt dialogu ar talibiem, koncentrējoties uz ekonomiskās un drošības sadarbības paplašināšanu. Centrālāzija uzskata Afganistānu par svarīgu partneri, jo transporta un tirdzniecības ceļi, kas šķērso tās teritoriju, varētu nodrošināt piekļuvi Dienvidāzijas tirgiem.
Transports ir īpaši svarīga sadarbības joma starp Centrālāzijas valstīm un Afganistānu. Centrālāzijas valstis cer izvaidot sauszemes transporta maršrutus, kas ļautu piekļūt Arābijas jūrai un līdz ar to Āzijas tirgiem.
Tāpat svarīgu lomu Centrālāzijas un Afganistānas attiecībās ieņem enerģētika. Turkmenistāna cer īstenot Turkmenistāna-Afganistāna-Pakistāna-Indija (TAPI) gāzes cauruļvada projektu. Pagājušā gada 20. oktobrī bijušais Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs apmeklēja Afganistānu, lai novērtētu TAPI būvniecību. Turkmenistāna, Tadžikistāna un Kirgizstāna eksportē elektroenerģiju uz Afganistānu.
Centrālāzija, visticamāk, turpinās padziļināt attiecības ar talibu vadīto Afganistānu. Piecas reģiona valstis šādu sadarbību uzskata par iespēju ne tikai mazināt atkarību no Krievijas, bet arī nodrošināt ārpolitisko un tirdzniecības diversifikāciju.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā.
Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Starptautiskā sabiedrība mudina “Taliban” izveidot valdību, kurā ir pārstāvji no dažādām sabiedrības grupām, kā arī ievērot iedzīvotāju cilvēktiesības. Tomēr “Taliban” turpina nopietni ierobežot sieviešu tiesības.
2023. gada 17. augustā islāmistu grupējums aizliedza politisko partiju darbību visā valstī. Šādu lēmumu talibi pamatojuši ar to, ka politisko partiju darbība ir pretrunā islāma likumiem.
Talibu nākšana pie varas, spēcīgas zemestrīces un postoši plūdi padziļināja humanitāro krīzi Afganistānā. Eiropas Savienība un ANO turpina sniegt palīdzību humanitārās krīzes pārvarēšanai.
Līdz šim “Taliban” režīma likumību Afganistānā atzina tikai Krievija.
2025. gada 29. septembrī talibi pārtrauca optiskās šķiedras tīkla darbību, līdz ar to visā valstī ierobežojot internetu un mobilos sakarus. Šādu lēmumu talibi pamatojuši ar cīņu pret “netikumību”, grupējumam paužot bažas par pornogrāfiju un tiešsaistes intimitāti starp vīriešiem un sievietēm.
