ĪSUMĀ:
ASV mudina Eiropas līderus pieklusināt toni
Pēc avotu teiktā, Pentagona pārstāvji savu nostāju pamatojuši ar bažām, ka atsevišķu Eiropas līderu un amatpersonu izteikumi varētu apdraudēt kontinenta drošību.
Viņi arī atzīmēja, ka aicinājumi atturēties no publiskiem izteikumiem tika izteikti Baltijas valstīm.
Vienlaikus nav zināms, vai šādi vēstījumi, kas formulēti divpusējo tikšanos laikā, tika nodoti arī citu Eiropas valstu valdībām.
Pēc avotu teiktā, viens no ASV pārstāvjiem, kurš paudis aicinājumu Eiropas sabiedrotajiem, bijis Pentagona politikas plānošanas vadītājs Elbridžs Kolbijs,
kas ir iesaistīts ASV Aizsardzības ministrijas īstenotajā amerikāņu militārās klātbūtnes Eiropā pārskatīšanā.
Kā nevēlamas retorikas piemēru Kolbijs minējis Eiropas līderu publiskos izteikumus, ka Krievija esot “iedzīta stūrī kā žurka”.
Nav nepārprotami skaidrs, uz kuru konkrētu izteikumu Kolbijs atsaucās. Taču septembra nogalē Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, raksturojot Krievijas vadītāja Vladimira Putina rīcību, norādīja, ka viņš rīkojas kā stūrī iedzīta žurka. Mihals uzsvēra, ka, Krievijai arvien vairāk iestrēgot karā Ukrainā, Maskava pastiprina sabotāžas aktivitātes Eiropā.
Neviens no “Reuters” avotiem nav norādījis, ka ASV pārstāvju aicinājumi bijuši izteikti konfrontējošā vai asā tonī.
ASV aicinājumi izskanējuši laikā, kad prezidenta Donalda Trampa administrācija atsākusi centienus sarunu ceļā panākt Krievijas izvērstā karu pret Ukrainu izbeigšanu.
Jaunākā diplomātiskā iniciatīva paredz gan pamudināt Krieviju uz vienošanos, tostarp pieļaujot tai piemēroto sankciju atcelšanu, gan izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā pārtrauktu uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai.
Vašingtonā arvien svarīgāki kļūst iekšpolitiski apsvērumi
ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš vairākkārt pieprasījis savam Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tramps apgalvo, ka Ukrainas triecieni veicina degvielas cenu kāpumu pasaules tirgū.
Turklāt ASV tuvojas Kongresa vidustermiņa vēlēšanas un
pieaugošās degvielas cenas negatīvi ietekmē republikāņu popularitāti. Tāpēc, iespējams, Vašingtonai arvien svarīgāks kļūst iekšpolitisko apsvērumu faktors.
Kā vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”, aizvadītajā nedēļā pēc tam, kad attiecībās starp Vašingtonu un Kijivu kārtējo reizi pieaudzis saspīlējums, Ukraina faktiski pārtrauca uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Neilgi pirms tam Tramps aicināja nomainīt Zelenski, bet miljardiera Īlona Maska vadītais uzņēmums “SpaceX” ierobežoja satelītinterneta sistēmas “Starlink” militārās versijas “Starshield” darbību Ukrainas vajadzībām.
“The Wall Street Journal” atzīmē, ka Ukrainas militārā vadība ar aizsardzības ministra starpniecību informēja Zelenski, ka sarežģītajā diplomātiskajā situācijā būtu lietderīgāk uz laiku atturēties no triecieniem pa Krievijas naftas infrastruktūru.
Zelenskis šādu lēmumu bija atbalstījis, vienlaikus uzsverot, ka bruņotajiem spēkiem saglabājas rīcības brīvība un tie nepieciešamības gadījumā var atsākt triecienus.
Neoficiālais uzbrukumu pātraukums jau ir beidzies, un šodien jau pienāk ziņas, ka Krievijas Samaras apgabala Novokuibiševskā dronu triecienā cietusi naftas pārstrādes rūpnīca, kas ražo reaktīvo degvielu Krievijas gaisa spēku vajadzībām, kā arī benzīnu un dīzeļdegvielu.
Rūpnīca pieder Krievijas valsts naftas uzņēmumam “Rosņeftj”, un tā ik gadu pārstrādā aptuveni 8,8 miljonus tonnu jēlnaftas.
Pētnieks: Jāpalīdz Ukrainai, bet arī jāieklausās ASV
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns uz šādiem ASV paziņojumiem un norādēm NATO valstīm aicina raudzīties plašākā kontekstā:
“Proti, ASV šobrīd mēģina ar Krieviju rast iespēju mieram Ukrainā, bet uz Kijivai nelabvēlīgiem nosacījumiem. Manuprāt, tas šobrīd arī ir pats galvenais konteksts, jo acīmredzami daļēji aizmuguriski notiek šīs sarunas.”
Pētnieks arī norāda, ka šobrīd notiekošais īpaši pārsteidzošs nav, jo tas, ka taisnīgs miers Ukrainā nebūs iespējams, bija skaidrs jau ar ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotu stāšanos amatā.
“Kaut vai ar ASV 28 punktu miera plāna piedāvājumu varam to redzēt. Tas faktiski paredzēja Ukrainas kapitulāciju. Tāpēc ar to ir jārēķinās, ka Amerikai, protams, Amerika ir pirmajā vietā un arī mēģinājumi lauzt rokas Ukrainai atkārtosies,” uzskata Andžāns.
Viņaprāt, laikā, kad izskan šādi ASV izteikumi, Ukrainas sabiedrotajiem – tostarp arī Latvijai – ir jāturpina atbalstīt Ukraina, taču jāieklausās arī tajā, ko ASV saka, jo no Vašingtonas atkarīga gan reģiona, gan ukraiņu drošība.
“Bet te arī varētu minēt [ASV kādreizējā prezidenta] Teodora Rūzvelta slaveno teicienu – “Runā maigi, bet līdzi nes lielu nūju, un tu tiksi tālu”. Tātad mums jādara daudz un tieši ar darbiem jāvirzās uz priekšu, jo šobrīd tieši darbi ir svarīgāki par vārdiem,” uzsver Andžāns.
