ĪSUMĀ:
Kurš kļūs par nākamo Francijas prezidentu? Kurā valstī notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina nākamā tikšanās? Vai Krievija līdz gada beigām iebruks kādā NATO dalībvalstī? Vai Amerika apstiprinās citplanētiešu eksistenci līdz šī gada beigām?
Šie nav izdomāti jautājumi, bet gan reāli piemēri notikumiem, par kuru iznākumu cilvēki var likt likmes lielākajā prognožu tirgus platformā “Polymarket”.
Bet kas īsti ir prognožu jeb nākotnes notikumu tirgi un kā tie darbojas?
Tās ir tiešsaistes platformas, kurās cilvēki var likt likmes uz dažādiem nākotnes notikumiem, prognozējot, vai, kur, kad un kā tie piepildīsies. Runa ir par īstu naudu – ja prognoze piepildās, cilvēks var nopelnīt, bet, ja ne, zaudē ieguldīto.
Nākotnes notikumu tirgos apgrozās desmitiem tūkstoši eiro
Lai labāk izprastu, uz ko cilvēki ir gatavi likt likmes un cik lielas naudas summas apgrozās prognožu tirgos, Latvijas Radio sarunājās ar Rūdolfu (vārds mainīts). Viņš strādā par bukmeikeru licencētā azartspēļu uzņēmumā. Viņš norādīja, ka “Polymarket” pieejamo notikumu klāsts ir ļoti plašs:
“Gan uz ASV–Irānas karu, gan Ukrainas karu ir desmitiem “mārketi” [tirgi] pieejami, kur tu vari likt [likmes]. Vai dzelzceļa stacija Pokrovskā tiks ieņemta līdz, šobrīd jau laikam tas ir noticis, bet bija tāds “mārkets” pieejams vēl pirms pāris mēnešiem, vai tiks ieņemta līdz 30. aprīlim un tā tālāk. Tas piedāvājums tur ir ļoti, ļoti plašs, ieskaitot arī tagad tikko aizvadītās Latvijas parlamenta vēlēšanas. […] Bija pieejams “mārkets”, kura partija iegūs vislielāko balsu skaitu. […] Uz tāda “Polymarket” mēroga, protams, tā [summa] nebija liela, bet tāpat – kopsummā tie bija kaut kādi vairāki desmiti tūkstoši eiro noteikti.”
Cik daudz naudas tad ierasti īsti apgrozās viena konkrēta notikuma tirgū? Rūdolfs stāstīja:
“Desmitiem miljoni [eiro] uz lielākiem tirgiem, kā, piemēram, šovasar Pasaules kausa futbolā uzvarētājs. Kā tagad nesen ASV “midterm” [vidustermiņa] vēlēšanas. Tās summas, jā, tur ir simtos miljonos – kopējā likviditātē, es domāju. Protams, kā jau tu minēji, tādi nišas, pavisam mazi “mārketi” [tirgi], kur likviditāte atkal būs ievērojami zemāki, varbūt pāris tūkstoši tikai. Līdz ar to tā amplitūda, no tādiem ļoti likvīdiem “mārketiem” [tirgiem] līdz pavisam maziem, ir ļoti plaša.”
Naudas summas tātad var būt gana lielas,
lai mudinātu cilvēkus mēģināt ietekmēt notikumu iznākumu vai vismaz radīt maldīgu iespaidu, ka kāds noteikts iznākums ir piepildījies.
Vēlme nopelnīt var mudināt izplatīt dezinformāciju
Tieši tā tas notika pagājušogad saistībā ar kara norisi Ukrainā.
“Polymarket” platformā varēja izdarīt likmes uz to, vai līdz noteiktam laikam Krievija ieņems Ukrainas pilsētu Mirnohradu. Likmju kopējais apjoms sasniedza aptuveni 1,3 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 1,17 miljonus eiro. Tātad uz spēles – liela nauda.
ASV domnīcas “Kara izpētes institūta” darbinieks pašrocīgi izmainīja Ukrainas frontes karti, lai radītu iespaidu, ka Krievija ir ieņēmusi pilsētu. Apstiprinājuma no citiem avotiem tam nebija, taču “Polymarket” izmantoja tieši šo karti, lai noteiktu “derību” iznākumu.
Pēc naudas izmaksas atzīme, kas it kā pierādīja, ka pilsēta ir Krievijas kontrolē, no kartes pazuda.
Tādējādi vēlme nopelnīt prognožu tirgos var mudināt cilvēkus izplatīt apzināti nepatiesu informāciju par notikumu gaitu, turklāt kara apstākļos tam var būt pavisam reālas un nopietnas sekas.
Ar baumām un dezinformāciju ietekmē arī sabiedrisko domu
Dezinformācija var tikt izplatīta ne tikai par notikumu iznākumu, bet arī par to, vai un kā kāds notikums vispār varētu piepildīties, proti, ietekmēt likmes.
Piemēram, uzņēmumi “Cyabra” un “Logically” atklāja, ka botu konti izplatījuši nepatiesas ziņas par pamieru Gazā. Tas izraisīja aizsardzības uzņēmumu akciju un naftas cenu kritumu, kas tika izmantots, lai akcijas iegādātos lētāk, bet pēc dažām stundām, kad ziņas tika atspēkotas un cenas atkal pieauga, nopelnītu.
Lai gan šis piemērs ir saistīts ar biržu, nevis prognožu tirgiem, princips ir līdzīgs – ar baumām un dezinformāciju sociālajos medijos var mēģināt ietekmēt to, uz kādiem notikumiem cilvēki liek likmes, piemēram, vai pamiers tiks noslēgts līdz noteiktam datumam.
Šāda dezinformācija var ietekmēt daudz vairāk, proti, ne tikai cilvēku likmes, bet arī sabiedrisko domu – to, kā cilvēki raugās uz nākotni.
Turklāt jāņem vērā vēl kāda prognožu tirgu īpatnība. Likmes tajos tiek attēlotas kā varbūtība procentos. Piemēram, ja “Polymarket” kādam politiskam notikumam piešķir 75 % iespējamību, cilvēkam var likties, ka tas, visticamāk, tā arī notiks. Taču šie procenti nav objektīva prognoze, bet gan atspoguļo platformas lietotāju noskaņojumu un izdarītās likmes. Ja nākotne šķiet “tīta miglā” un ne politiķi, ne mediji nevar sniegt skaidras atbildes, cilvēki tās var meklēt tieši prognožu tirgos, tādējādi rodot šķietamu skaidrību.
Vairākas valstis liedz pieeju “Polymarket”
Ar prognožu tirgiem saistītie riski informatīvajā telpā tātad ir dažādi – gan dezinformācijas izplatīšana, lai ietekmētu tirgus, gan pašu prognožu iespējamā ietekme uz sabiedrisko domu.
Kāda ir valstu attieksme pret šādiem tirgiem?
Saskaņā ar “Polymarket” mājaslapā pieejamo informāciju, piekļuve platformai ir pilnībā liegta 40 pasaules valstīs, no kurām 10 atrodas Eiropā, tostarp Francijā, Vācijā, Lielbritānijā un Polijā.
Tomēr šis skaits, visticamāk, ir lielāks, jo sarakstā nav minēta, piemēram, Lietuva, kas piekļuvi platformai bloķēja šā gada septembrī. Kaimiņvalsts Azartspēļu uzraudzības dienests secināja, ka “Polymarket” faktiski piedāvā azartspēles, taču platformai tam nav Lietuvā nepieciešamās licences un atļaujas.
Tāpat arī Francijas Nacionālā azartspēļu pārvalde “Polymarket” vietnes bloķēšanu šā gada jūlijā pamatoja ar nelicencētu azartspēļu pakalpojumu piedāvāšanu.
Francijas iestāžu redzeslokā platforma gan bija nonākusi jau iepriekš, tostarp saistībā ar aizdomām par manipulācijām ar likmju iznākumiem. Piemēram, aprīlī Parīzes Šarla de Golla lidostas meteoroloģiskajā stacijā tika konstatētas neparastas temperatūras svārstības, kas sakrita ar neparasti veiksmīgām likmēm “Polymarket” platformā. Tas radīja aizdomas, ka kāds varētu būt apzināti iejaucies sensora darbībā, lai gūtu peļņu no platformā izdarītajām laikapstākļu likmēm.
Kāda situācija Latvijā?
Azartspēļu un izložu nozari Latvijā uzrauga Valsts ieņēmumu dienesta Nefinanšu sektora uzraudzības pārvalde. Jānis Ungurs, Azartspēļu un izložu uzraudzības daļas vadītājs, norādīja, ka arī Latvijā piekļuve “Polymarket” platformai ir bloķēta.
Tomēr Ungurs pauda, ka prognožu tirgus uzraudzība kopumā ir sarežģīta tēma, jo tā neatbilst ierastajai azartspēļu izpratnei juridiskā nozīmē:
“Bet, nu, pasaule globāli nezina, ko ar to darīt. Tas gan ir skaidrs, jo tā nav azartspēle. Kuram tas ir jāuzrauga? Eiropas Savienība, jo īpaši – ņemot vērā, ka azartspēļu un izložu tirgus nav harmonizēta sfēra un katra dalībvalsts realizē savu politiku. Pēc būtības, tā kā tā nav azartspēle […] Azartspēles – kāpēc tiek regulētas caur patērētāju spēlētāju aizsardzības prizmu? Lai kāds komersants nekrāptu šo spēlētāju. Tāpēc viņš ir licencēts, tāpēc abas puses riskē, un iznākums, rezultāts nav nevienai no pusēm zināms. Un es spēlēju pret azartspēļu organizētāju. Tie ir tie bāzes elementi, lai noteiktu – ir vai nav azartspēles.
Ja persona spēlē savā starpā Vērmaņdārzā šahu uz soliņa, tā ir viņu – katrs liek par 10 eiro. Uzvarētājs paņem 20. Tas ir tas pats ļoti vienkāršots princips. Tā ir tāda derība, ka es tevi vinnēju. Vai biljardu spēlē biljardu klubos uz naudu. Tā ir tā pati derēšana tādā plašākā izpratnē, bet nevis derība un totalizators kā “azartspēļu” azartspēle.”
Līdz ar to prognožu tirgi joprojām ir sava veida pelēkā zona. Valstis meklē veidus, kā tos uzraudzīt, taču skaidras un vienotas pieejas pagaidām nav.
Tikmēr arī cilvēkiem jāpatur prātā, ka šajos tirgos redzamās prognozes nav objektīvas – ar tām var manipulēt, un tās var izmantot, lai maldinātu arī sabiedrību.
