Kad vēlētāji savu darbu izdarījuši un balsi nodevuši, vēlēšanu komisiju locekļiem lielākais darbs tikai sākas – balsu skaitīšana. Tas prasa augstas koncentrēšanās spējas ilgu stundu garumā.
“Vienīgā problēma droši vien ir tās nakts stundas, kad tieši jākoncentrējas uz skaitļiem, kur tīri cilvēciski var kļūdīties,” sprieda Jelgavas valstspilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arvīds Prančs.
Garās nakts stundas gan nav vienīgā problēma. Vēl aizvien tiek novērots, ka vēlētāji gadu no gada pieļauj kļūdas, kuru dēļ viņu balss netiek ieskaitīta. Piemēram, ievieto aploksnē vairākas vēlēšanu zīmes.
CVK plāno uzklausīt visas 42 pašvaldību vēlēšanu komisijas līdz nākamās nedēļas beigām. Viens no pirmajiem priekšlikumiem ir pārskatīt balsu nodošanu glabāšanā.
“Varbūt tomēr nevajadzētu piecas dienas balss nodošanu glabāšanā. Ekonomējot līdzekļus, varētu mazāku laika periodu darīt,” komentēja Augšdaugavas novada pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ināra Natarova.
Jelgavas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arvīds Prančs vērtēja, ka tieši balss nodošana glabāšanā radījusi lielākās neskaidrības gan vēlēšanu komisijām, gan arī iedzīvotājiem, kuri to darīja pirmo reizi.
Arī CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris uzskata, ka kārtība jāmaina:
“Ja mēs runājam par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2030. gadā, – jā, arī mūsu viedoklis ir, ka ir jāgroza Satversme un jāmaina šī kārtība. Balss nodošana glabāšanā nav tas pats labākais variants.”
Komisijas vēlēšanu laikā saskārušās ar vēl kādu problēmu – neskaidru komunikāciju, sacīja Zviedris:
“Mēs gribam saprast [kas pie vainas], jo mēs no savas puses pirmšķietami izdarījām milzīgu darbu, lai tiešām viss būtu skaisti, bet ne visos gadījumos tiešām iecirkņi ir saņēmuši informāciju.”
Tāpēc CVK apsver iespēju turpmāk informāciju iecirkņiem nodot tiešā ceļā, nevis caur pašvaldību komisijām. Aktuāls jautājums ir arī par to, kā ar balsu skaitīšanu rīkoties 2029. gadā, kad jūnijā norisināsies divas vēlēšanas – gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
KONTEKSTS:
15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 806 648 vēlētājs jeb 51,79 % balsstiesīgo pilsoņu. Ārvalstīs vēlēšanās piedalījās 23 196 vēlētāji jeb 11,63 % no ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo pilsoņu skaita.
Vēlēšanās saņemtas 804 490 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 793 846 derīgas vēlēšanu zīmes. Tukšas bija 4306 vēlēšanu aploksnes, 78 aploksnēs bija saplēstas vēlēšanu zīmes, savukārt 6261 aploksnē bija vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes.
