ĪSUMĀ:
Putina pirmā vizīte Kuriļu salās 27 gadu laikā
Putina 27 valdīšanas gados, ieskaitot premjera amatu, tā ir pirmā reize, kad viņš apmeklē arhipelāgu.
Līdz šim augstākā līmeņa Krievijas amatpersonas, kas viesojās Kuriļu salās, bija Dmitrijs Medvedevs gan prezidenta, gan premjera statusā, gan Mihails Mišustins, esot premjera amatā.
Publiski izskanēja, ka Krievijas galva ceturtdien apmeklējis lielāko no arhipelāga salām. Krieviski to sauc par Iturupu, japāņu valodā to sauc par Etorofu.
Tur viņš ticies ar Sahalīnas apgabala gubernatoru Valēriju Limarenko, kurš apgalvojis, ka teritorijas ekonomika esot stabila. Putins arī apmeklējis zivju pārstrādes kombinātu. Kremļa preses dienesta izplatītajā video redzams arī kādas skolas apmeklējums, kur Putinam pastāstīja, kā audzēkņi komplektē dronus.
Kremļa saimnieks jau ir devies prom no šīs salas uz Sahalīnas salas pilsētu Južnosahaļinsku, vēsta Krievijas mediju ziņas.
Arhipelāga apmeklējums seko dienu pēc tam, kad Krievijas diktators ieradās Sahalīnā, kur sekoja līdzi Krievijas Klusā okeāna flotes mācībām, kas šajās dienās risinās reģionā.
Eksperts: Krievijas Klusā okeāna flote neatbilst Putina veltītai uzmanībai
Ceturtdienas rītā tīmekļa raidījumā “The Breakfast Show” militārais analītiķis Jurijs Fjodorovs norādīja, ka Klusā okeāna flotes kaujas jauda un kopējais spēks, ja salīdzina ar ASV spēkiem vai Japānas pašaizsardzības spēkiem, neatbilst tai uzmanībai, kādu tai veltījis Putins.
“Kas patiesībā ir interesanti – cik daudz Krievijas Federācijas Klusā okeāna flote, pēc visa spriežot, atbilst Putina uzdevumiem savai pavēlniecībai. Jāsaka, ka šai flotei, kaut arī tā skaitās otra spēcīgākā aiz Ziemeļu flotes, ir ļoti nopietnas problēmas.
No vienas puses, Kamčatkā bāzējas stratēģiskās atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm. Šajā ziņā šī flote aptuveni atbilst ASV Klusā okeāna flotei. (…) Pēc citiem rādītājiem [Krievijas] Klusā okeāna flote nerada nopietnas flotes iespaidu,” teica Fjodorovs.
Politikas vērotāji norāda, ka Putina vizīte sakrita ar zemūdenes “Kurska” nogrimšanas 26. gadskārtu. Uz šo nelaimi gan Krievijas vadonis vizītes laikā nebija atsaucies.
Taču drošības sajūtu Putinam apmeklēt Tālos Austrumus rada tas, ka pagaidām Klusā okeāna flote nav Ukrainas mērķis.
Japāna sašutusi; četru Kuriļu salu piederības jautājums joprojām jutīgs
Nav šaubu, ka ar vizīti Kremļa diktators parāda savu nostāju jautājumā par četru Kuriļu arhipelāga dienvidu salu piederību.
Japāna šis salas sauc par “Ziemeļu teritorijām” un uzskata par savu sastāvdaļu, kaut zaudēja kontroli pār tām pēc Otrā pasaules kara. Līdz 1945. gadam Japānai piederēja viss Kuriļu arhipelāgs, pēc Tokijas sakāves karā salas nonāca Maskavas kontrolē, kas bija viena no PSRS prasībām Jaltas konferencē, kuru atbalstīja pārējie sabiedrotie.
Tieši teritoriālās piederības strīdu dēļ Maskava un Tokija pēc Otrā pasaules kara nav noslēgušas oficiālu miera līgumu, kas atrisinātu salu piederības jautājumu.
Putins vēl trešdien esot Sahalīnā atsaucās uz Dienvidkuriļu salu piederības jautājumu, uzsverot, ka Tokijai šajā ziņā ir pretenzijas. Savukārt Krievijas tiesības uz šīm četrām salām nosakot starptautiskie dokumenti.
Japānas premjere Sanaje Takaiči, nosodot Putina vizīti Iturupas/Etorofu salā, uzsvēra, ka jau kopš Kremļa saimnieka paziņojuma 2024. gada janvārī par nodomu apmeklēt arhipelāgu valdība vairākkārtēji ir lūgusi Krieviju atturēties no Putina vizītes rīkošanas.
“Ziemeļu teritorijas vēsturiski un juridiski ir neatņemamas mūsu valsts daļas. Pašreizējā Krievijas prezidenta vizīte Etorofu salā nav savietojama ar Japānas konsekvento nostāju par Ziemeļu teritorijām. Tas aizskar Japānas tautas jūtas un ir pilnīgi nepieņemami. Mēs rūpīgi apsvērsim valdības atbildi. Attiecības pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir sarežģītā stāvoklī. Lai arī Japāna šajos apstākļos ir darījusi visu attiecību uzlabošanai, šī vizīte vēl vairāk ir saasinājusi noskaņojumu Japānā, un sarežģījusi iespēju atjaunot attiecības vidējā līdz ilgtermiņā. Mēs ceram, ka Krievija ļoti nopietni ņems vērā šo jautājumu,” teica Takaiči.
Tokijas un Maskavas attiecības pasliktinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Nekas neliecina, ka Maskava un Tokija tuvākajā laikā varētu vienoties par Kuriļu salu teritoriālo piederību, jo abu valstu attiecības pasliktinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arī Tokija ir noteikusi sankcijas pret agresorvalsti.
Tokija ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām Āzijā gan vārdos, gan darbos.
Ukraina 2022. gada oktobrī atzina Japānas suverenitāti pār četrām dienvidu Kuriļu salām, piebilstot, ka šobrīd tās atrodas Krievijas okupācijā.
Ja Putina mērķis bija piespiest Tokiju mainīt savu atbalstu Ukrainai, tad tas nav izdevies. Kāda Japānas valdības amatpersona komentārā sabiedriskajai raidorganizācijai NHK apliecināja, ka pat spiediena ietekmē Japāna turpinās atbalstīt Ukrainu.
