Uzbrukumā Novorosijskas ostai bojāti karakuģi
Pats uzbrukums notika naktī uz trešdienu, bet tā rezultātus Ukrainas armija precizēja tikai ceturtdienas rītā.
Pēc Ukrainas Ģenerālštāba sniegtās informācijas, dažādas pakāpes bojājumi nodarīti divām fregatēm: “Admiral Makarov” un “Admiral Essen”, kā arī raķešu kuģim “Bujan-M” un patruļkuģim “Vasilij Bikov”. Abas fregates spēja palaist spārnotās raķetes “Kalibr”, ko Krievija izmanto triecienos Ukrainai.
Uzbrukumā trāpīts arī pretgaisa aizsardzības sistēmas S-300 radaram un ostas infrastruktūrai.
Bojāti vismaz divi lieli graudu termināļi, kas pēc trieciena pārtraukuši darbu.
Krievijas amatpersonas pilsētā izsludinājušas ārkārtas režīmu.
Ukrainas droni sasniedz naftas pārstrādes rūpnīcu Baškortostānā
Vietējie iedzīvotāji stāsta par dūmiem, kas redzami naftas pārstrādes rūpnīcas virzienā.
Reģiona vietvaldis Radijs Habirovs paziņojis, ka vienā no pilsētas rūpniecības zonām nokritušas notriekta lidrobota atlūzas un tur izcēlies ugunsgrēks.
Par cietušajiem līdz šim ziņu nav.
Krievijas enerģētikas gigantam “Gazprom” piederošais uzņēmums “Gazprom ņeftehim Salavat” ir viens no lielākajiem naftas pārstrādes kompleksiem valstī.
Saskaņā ar tīmekļa laikraksta “The Moscow Times” datiem 2024. gadā rūpnīca pārstrādāja 7,2 miljonus tonnu jēlnaftas, kas sastāda 2,7% no Krievijas pārstrādes kopapjoma.
Rūpnīca jau bija spiesta pārtraukt darbu pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma naktī uz 14. jūliju.
“Telegram” kanāli vēsta, ka pēc uzlidojuma Baškortostānai sācies ugunsgrēks arī tīmekļa tirdzniecības uzņēmuma “Wildberries” noliktavā.
Čišmu rajona iedzīvotāji ziņo par melnu dūmu stabu, kas paceļas virs uzņēmuma loģistikas centra. Nedz “Wildberries”, nedz vietējās varasiestādes pagaidām nav komentējušas šīs ziņas.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
