Iestādes pārstāve Reinhilde van de Vērta aicinājusi Izraēlas varas iestādes atvieglot medicīnas preču nosūtīšanu uz šo teritoriju, uzsverot, ka pirmās nepieciešamības medikamentus nedrīkst uztver kā divējāda lietojuma preces.
Izraēla aizliedz to ievešanu Gazas joslā, bažījoties, ka tos varētu izmantot teroristu grupējuma “Hamās” kaujinieki.
“Sākoties ziemai, pieaug steidzamība nogādāt krājumus Gazā. Teju diviem miljoniem cilvēku nepieciešams patvērums, lai viņus pasargātu no aukstuma un plūdu riskiem, kas savukārt pakļauj cilvēkus nopietniem veselības un drošības riskiem, nerunājot par cieņas riskiem,” norādīja van de Vērta.
Amatpersona arī piebilda, ka pastāv ļoti lielas bažas par slimību uzliesmojumiem, ņemot vērā trūcīgos dzīves apstākļus – ūdens, higiēnas un sanitāros:
“Mums šodien nav pietiekamu sabiedrības veselības laboratoriju spēju, lai varētu ātri saprast, kas notiek, un laikus reaģēt.”
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Pirmajā pamiera posmā bija paredzēta “Hamās” sagrābto ķīlnieku un Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, kā arī cilvēku apmaiņa, tostarp bojāgājušo mirstīgo atlieku nodošana. Līdz decembra sākumam apmainīti gandrīz visi šajā posmā paredzētie cilvēki. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu 2025. gada 8. decembrī pavēstīja, ka pamiera otrais posms, kurā paredzēta “Hamās” atbruņošana un Izraēlas karaspēka izvešana no Gazas joslas, varētu sākties jau drīzumā.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pamiera otro fāzi izziņoja 2026. gada sākumā, kad viņš pasauli iepazīstināja ar jauno “Gazas miera padomi”, kas gan drīz tika pārveidota par Miera padomi. Starptautiskā sabiedrība šo organizāciju vērtējusi pretrunīgi, jo uzaicinājumu tai pievienoties saņēmuši gan Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu un Krievijas vadonis Vladimirs Putins, pret kuru Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi, gan Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko un virkne noziegumos apsūdzētu monarhu no Persijas līča valstīm.
