Rakstā precizēta informācija par Ukrainā kritušo Latvijas brīvprātīgo karavīru skaitu. Iepriekš bija zināms par četriem kritušajiem.
Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs sarunā ar Latvijas Radio apstiprināja ziņas par Šampiņa nāvi.
“Vakar mūsu vēstniecība Kijivā saņēma informāciju no Ukrainas Aizsardzības ministrijas, ka 18. augustā kritis Latvijas pilsonis, Latvijas brīvprātīgais Vitālijs Šampiņš.”
Ārlietu ministrija ir informējusi Šampiņa tuviniekus par viņa nāvi.
Ukrainā krituši jau pieci brīvprātīgie no Latvijas
Pildegovičs vēsta, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma šis ir piektais Ukrainā kritušais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas.
Iepriekš publiski bija zināms par četriem kritušajiem karavīriem no Latvijas, bet saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo neoficiālo informāciju 2025. gadā Ukrainā kritis lietuviešu izcelsmes karavīrs Antons Ģiedraitis, kurš bija Latvijas valstspiederīgais.
Ukrainā, Harkivas frontē, 19. augustā kritis Latvijas brīvprātīgais karavīrs Vitālijs Šampiņš ar segvārdu “Vilks”. pic.twitter.com/RM7KBrSaZ2 — LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 26, 2026
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) trešdien izteica līdzjūtību kritušā latviešu karavīra Vitālija Šampiņa tuviniekiem.
Arī Latvijas aizsardzības nozare izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušā Vitālija Šampiņa tuviniekiem, draugiem un līdzgaitniekiem saistībā ar bojāeju Krievijas izvērstajā pilna apmēra karā Ukrainā.
Latvijas Televīzijai zināms, ka Šampiņš bijis 43 gadus vecs.
Audzis bērnunamā, bija pieķēries Latvijai
Latviešu brīvprātīgā Raina Ņišta, kas šobrīd dzīvo Ukrainā un kuras dzīvesbiedrs ir ukraiņu karavīrs, Latvijas Radio stāstīja, ka pazīstama ar Vitāliju vairākus gadus. Iepazinusies, kad viņš lūdzis atbalstīt.
Ukrainas aizsardzībā Vitālijs ar pārtraukumiem piedalījies jau kopš karadarbības sākuma 2014. gadā. 2019. gadā viņš atgriezies dienestā Ukrainas armijā. Pēdējā viņa dienesta vieta bija 63. brigāde, kas cīnījās pie Limanas. Vitālijs gājis bojā Petrivska ciemā Harkivas apgabalā.
Raina Ņišta stāsta, ka Vitālijs uzaudzis Latvijas bērnunamā. Viņš bija ļoti izteikti “viens pats”.
“Man par viņu ir priekštats kā par cilvēku, kurš visu laiku meklēja pats sevi. Viņš pieķērās pie mums – latviešiem. Mēs bijām salīdzinoši tuvi – visi sveši cilvēki, bet viņš alka pēc informācijas par Latviju. “Pastāsti, kā ir Rīgā?” “Pastāsti, kā ir tur, kur tu dzīvo?”,” atceras Ņišta.
Vitālijs ilgi nebija apmeklējis Latviju. Ģimenes saišu viņam Latvijā neesot bijis. 24. augustā viņam apritētu 44 gadi. Aizstāvēt Ukrainu Vitālijs devies, jo asi izjutis netaisnību. “Negribēja, lai tas kādreiz notiktu viņa dzimtenē,” stāstīja Raina.
Kritušā karavīra draugs, zemesrags Ivars Kārkliņš, kurš jau ilgstoši frontē atbalstījis tieši Vitāliju, jeb “Vilku” – stāsta, ka Vitālijs bijis samērā kluss cilvēks:
“Bija interesanti. Viņš ir 1,9 metri garš, liela auguma. Viņam apavi bija 49. izmēra. Armijas veikalos bija baigi dārgi sākumā. Tad izvēlējos darba apavus, zināju izmērus un visu, tad jau tos parasti sūtīju.”
Arī Ivars stāsta, ka Vitālijs audzis bērnu namā un, cik var noprast – ļoti smagos apstākļos:
“Viņš nemīlēja sirdi tā izkratīt sīkumos. Bija tāds bišķi noslēgts,” atceras Ivars. “Tie apstākļi bija šausmīgi, viņam bija baigā škrobe uz Padomju Savienību. Es viņam prasīju kādu motīvu vadīts tur nonāci, ka no 2014. gada jau karo, un viņš saka, ka to padomju iekārtu vienkārši ienīst. Tas bija īpatnēji. Viņš runāja latviski, baigi centās, bet bija akcents.”
Pēdējoreiz ar “Vilku” Ivars runājis pirms mēneša:
“Viņš tā, visu laiku par tām mašīnām, ka vajag tās mašīnas. Es jau viņam teicu, ka neesmu miljonārs, ka nav man ko iedot un jums taču tagad ir mersis!”
Vitālija draudzene stāsta, ka viņas mīļotais vēl nav apglabāts. Viņu, visticamāk, kremēs Kijivā un tad pīšļus nogādās Latvijā. Ivars piebilst, ka to būtu vēlējies arī “Vilks”:
“Viņš teica, ka negrib, lai viņu tārpi ēd, lai kremē viņu. Tur jau ukraiņi arī daudzi pieslēgušies, tad tur viss būs kārtībā.”
Arī vienā no pēdējām sarunām ar citiem brīvprātīgajiem Vitālijs sacījis, ka vēlas, lai viņu apglabā Latvijā.
Šobrīd ir tikai neoficiāla versija par brīvprātīgā nāvi
Šobrīd ir tikai neoficiāla versija par to, kā latviešu brīvprātīgais, iespējams, zaudējis dzīvību. Vairāki uzticami avoti Latvijas Televīzijai saka, ka Vitālijs, jeb “vilks” turējis divus krievu gūstekņus netālu no frontes. Viņi izmukuši un nogalinājuši Vitāliju.
Dienā, kad miris Vitālijs, Ukrainas medijs dsnews.ua ziņojis, ka tieši 19. augustā divi no kolonijas izmukuši gūstekņi uzbrukuši kādam Ukrainas aizstāvim, pēc viņa nogalināšanas paņemot viņa ieročus un automašīnu Mercedes ML350. Ar ziņām par notikumiem sakrīt karavīra izmantotā ieroča tips un automašīnas modelis. Nākamajā dienā Ukrainas varasiestādes noliedza gūstekņu bēgšanas faktu.
Šobrīd oficālu ziņu par kritušo brīvprātīgo karavīru no Latvijas ir maz.
NBS rīcībā nebija ziņu par Šampiņa karošanu Ukrainā
Latvijas presē jau 2017. gadā parādījās ziņas, ka Vitālijs Šampiņš kā brīvprātīgais karo Ukrainā. Drošības policija tolaik medijiem apstiprināja šo informāciju. Krievijas un prokrieviskajos Ukrainas medijos tolaik izplatījās viltus ziņa, ka “latviešu algotnis” Šampiņš it kā esot pārgriezis rīkli karagūsteknim. Viltus ziņai bija pievienots video, kurā redzamais vīrietis stāstīja, ka esot studējis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un bija nosūtīts misijā uz Irāku.
Latvijas Aizsardzības ministrija tolaik laikrakstam “Latvijas Avīze” uzsvēra, ka tā bija viltus ziņa, jo cilvēks ar šādu vārdu un uzvārdu nekad nav studējis Aizsardzības akadēmijā un dienējis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
NBS rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainā kritušais Latvijas valstspiederīgais iepriekš nav dienējis NBS vai izgājis obligāto militāro dienestu. Tāpat persona nav informējusi NBS noteiktajā kārtībā par došanos uz Ukrainu un kļūšanu par brīvprātīgo karavīru Ukrainas bruņotajos spēkos.
Aizsardzības ministrija un NBS, pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā, aicina Latvijas pilsoņus ļoti nopietni un atbildīgi izvērtēt savas militārās zināšanas, sagatavotību un praktiskās iemaņas.
Jau ziņots, ka 2025. gadā Ukrainā gāja bojā Ņikita Tarenovs ar segvārdu “Latvietis”.
2024. gadā Ukrainā krita 1983. gadā dzimušais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Edgars Platonovs.
2023. gada rudenī Krievijas īstenotā dronu uzbrukumā Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā pie Limanas pilsētas gāja bojā cits brīvprātīgais, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs Vitālijs Smirnovs.
