Viņš sacīja, ka šāda informācija ir saņemta no izlūkdienestiem. Tomēr pagaidām nekas neliecinot par Krievijas karaspēka savilkšanu Kijivas un Čerņihivas virzienā.
Palisa apgalvoja, ka Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs jau ir izstrādājis iespējamos reaģēšanas, aizsardzības un pretdarbības variantus šādiem Krievijas plāniem, vēsta medijs “RBK Ukraina”.
Viņš arī pastāstīja, ka Krievijas militārā vadība neuzskata par reālu pilnīgu Doneckas un Luhanskas apgabalu ieņemšanu līdz šī gada beigām. Tāpēc viņi aicinot Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu noteikt citu termiņu, līdz kuram tas būtu jāizdara.
Krievijas armijas Ģenerālštābs uzskatot, ka Krievijas spēki spēs pilnībā ieņemt Donecku un Luhansku līdz 2027. gada 31. martam, sacīja Palisa. Taču viņš ir pilnībā pārliecināts, ka tas nenotiks.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
