Maskavas apgabalā deg alumīnija rūpnīca
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins apgalvoja, ka uzbrukuma laikā virs Maskavas apgabala tika notriekti vismaz 180 Ukrainas droni, bet uz reģionu kopumā palaisti vairāk nekā 600 dronu. Viens no Ukrainas “Telegram” kanāliem ziņo, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, mēģinot notriekt dronus, trāpīja dzīvojamai ēkai Posadas pilsētā aptuveni 67 kilometrus ārpus Maskavas un izraisīja ugunsgrēku.
Ugunsgrēks izcēlies arī alumīnija rūpnīcā Maskavas apgabalā.
Divi upuri Zaporižjā, deviņi ievainoti Odesā
Krievijas armijas uzbrukumos Ukrainai pirmdienas vakarā nogalināti divi cilvēki Zaporižjā un ievainoti deviņi cilvēki Odesā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien veicis personāla izmaiņas armijā, par Bruņoto spēku Loģistikas spēku komandieri ieceļot Juriju Pohribniju, kurš amatā nomainīs bijušo komandieri Volodimiru Karpenko. Loģistikas spēki ir atbildīgi par piegāžu un apkopes organizēšanu, aptverot Ukrainas armijas tehnisko un loģistikas atbalstu, kas ietver ieroču, munīcijas, militārā aprīkojuma, pārtikas un degvielas glabāšanu, remontu un transportēšanu. Personāla izmaiņas Zelenskis esot apspriedis ar virspavēlnieku Mihailo Drapatiju, un sekošot vēl citi lēmumi.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
